Stopiņu novads

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Stopiņu novads
Stopinu-novadsLocMap.png
Stopinu-novads.png
Stopiņu novada karogs Stopiņu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ulbroka
Platība: 53,5 km2
Iedzīvotāji (2010): 9 908[1]
Blīvums: 185.2 iedz./km2
Izveidots: 2005. gadā
Domes priekšsēdētājs (2013): Jānis Pumpurs(RA)
Mājaslapa: www.stopini.lv

Stopiņu novads ir pašvaldība Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē. Robežojas ar Garkalnes, Ropažu un Salaspils novadiem, kā arī Rīgas pilsētu. Pagastu šķērso Valsts nozīmes ceļi A4 (Rīgas apvedceļš), A6, P2, P4 un P5, kā arī dzelzceļa līnijas Rīga - Daugavpils un Rīga - Ērgļi. Novadā ir 3 dzelzceļa stacijas — Acone, Saurieši un Rumbula, kā arī bijusī stacija Cekule.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piķurgas upīte ziemā

Stopiņu novada rietumdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, austrumdaļa — Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Virsa augstums 4,7—16 m vjl. 54% novada platības aizņem meži. Gar pagasta austrumu robežu tek Mazā Jugla un tās labā pieteka Ķivuļurga. Mazā Jugla visā garumā aizaugusi ar ūdensaugiem, tajā mīt gandrīz visas Latvijas zivju sugas, arī karpas un foreles, sastopami upes nēģi un vēži. Piķurga ietek Juglas ezera dienvidgalā pie Brekšiem. Tā ir līkumaina, plūst pa senu Daugavas palu ūdeņu noplūdes ieplaku. Lielākās Piķurgas pietekas ir Dauguļupīte un Karātavu grāvis (rakts no Piķurgas uz Mazo Juglu). Piķurga tek gar Ulbroku, kur uz tās uzpludināts 12 ha lielais Ulbrokas ezers. Pagastā atrodas Sauriešu ģipšakmens karjers, kas izveidots vienīgajā izmantojamajā ģipšakmens atradnē Baltijā, to izmanto kopš 1913. gada.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 9908 iedzīvotājiem (2010) 55% ir latvieši, 33% krievi, 5% baltkrievi. Pēc dzimuma 53% ir sievietes, 47% vīrieši.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotā vieta Iedzīvotāju skaits
Ulbroka 2887
Saurieši 1579
Upeslejas 1133
Dreiliņi 1389
Vālodzes 743
Līči 673
Dzidriņas 444
Rumbula 316
Cekule 222

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis Zaharijam Stopijam Upeslejās

Stopiņu pirmsākumi rodami 16. gadsimta 2. pusē, kad izveidojās Rīgas birģermeistara H. fon Ulenbroka muiža. Viņš šo zemi iegādājās no Polijas karaļa, tāpat kā M. Dreilings un Zaharijs Stopijs, no kuru vārdiem radušies pagasta un apdzīvoto vietu nosaukumi — Ulbroka, Dreiliņi.

Dreiliņu muižā (vācu: Dreylingshof) krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709.—1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā Rīgas aplenkuma laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu "labprātīga padošanās" Krievijas caram, pretī saņemot 1561. gada Viļņas ūnijas līgumā paredzētās privilēģijas.

Laika gaitā Stopiņu novada teritorijas robežas vairākkārt mainījušās. 1887. gadā bija Dreiliņu, Ulbrokas un Stopiņu pagasts. 1888.—1905. gadā Vidzemes guberņā notika pagastu apvienošana un to nosaukumu maiņa. Ap 1900. gadu Ulbrokas un Stopiņu pagastu apvienoja Ulbrokas—Stopiņu pagastā.

1924. gadā daļu Dreiliņu pagasta teritorijas ar Dreiliņu muižu pievienoja Rīgai — pie tagadējiem Pļavniekiem, Lubānas un Dārzciema ielu rajonā. 1934. gadā Rīgas pilsētā iekļāva Dreiliņu pagasta Burharda muižas zemes (tagadējā Mežciema ziemeļu daļa).

1935. gads Stopiņu pagasta platība bija 8000 ha un tajā dzīvoja 1237 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Stopiņu un Ulbrokas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Rīgas rajona Stopiņu ciemam pievienoja likvidēto Ulbrokas ciemu, 1963. gadā — Dreiliņu ciemu. 1974. gadā Stopiņu ciemam pievienoja daļu Salaspils ciema teritorijas (Rumbulu), savukārt daļu no Stopiņu ciema teritorijas pievienoja Salaspils ciemam. 1975. gadā Rīgas pilsētai no Stopiņu ciema pievienoja Juglas papīrfabrikas ciematu, Brekšus, Frankus, zvērsaimniecību "Jugla", Pļavniekus un daļu Dreiliņu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2004. gadā pagastu reorganizēja par Stopiņu novadu.

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barikāžu piemiņas akmens

Piemiņas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]