Straumēšana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Straumēšana ir multimediju satura pārraidīšana gala lietotājam, kamēr šis saturs vēl atrodas pie pakalpojumu sniedzēja, bez nepieciešamības to lejupielādēt lietotāja datorā - t.i., saņēmējs var uzsākt faila atskaņošanu, pirms tas ir pilnībā pārsūtīts.[1] Termins „straumēšana” (angļu: streaming) pirmo reizi tika lietots 20.gs sākumā, un var attiekties uz audio, video, teksta u.c. datnēm. Pēdējos gados straumēšanas pakalpojumu izmantotāju skaits ir ievērojami audzis un tas tiek izmantots gan izklaides mērķiem, gan organizācijās, lai veiksmīgi reklamētu un pārdotu savus produktus un pakalpojumus.[2]

Strīmings jeb mūzikas failu straumēšana internetā ir arī mūsdienu legālās mūzikas industrijas glābošais salmiņš interneta vidē – vairāk kā 50% satura šobrīd tiek lietots digitāli, līdz ar to tiek piedāvāti jauni veidi, kā nodrošināt legāla satura pieejamību.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūzikas straumēšanas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 20. gados, kad ģenerālis Džordžs O. Skvairs izveidoja paternu sistēmai, ar kuras palīdzību signāls var tikt pārraidīts un uztverts elektroniskā veidā, kas vēlāk kļuva par "mūzaku"– sistēmu, caur kuru nepārtraukts mūzikas signāls tiek nogādāts līdz tās komerciālam lietotājam, bez nepieciešamības izmantot radio. Tā saucamā „liftu mūzika” kļuva par ļoti pieprasītu produktu dažādās komerciālās vidēs - veikalos, viesnīcu uzgaidāmajās telpās, uz kruīza kuģiem, lidostās, liftos un citur. Pēc 1990.gada, paaugstinoties interneta pieejamībai un tehnoloģiju attīstībai radās iespēja līdzīgums pakalpojumus darīt pieejamus arī vidusmēra patērētājam. Mūsdienu personālo datoru iespējas ļauj mūzikas straumēšanas servisu padarīt par ikdienā pieejamu pakalpojumu.

Mūzikas straumēšanas pakalpojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūzikas straumēšana ir licenzēta mūzikas kataloga izplatīšana interneta vidē, kas pieejama par noteiktu nelielu mēneša abonēšanas maksu. Mūzikas katalogā bieži vien tiek piedāvāti visu lielāko mūzikas izdevniecību katalogi vienuviet, ar iespēju piekļūt neierobežotam datu apjomam par noteiktu mēneša maksu. Nereti pakalpojuma sniedzējs nodrošina iespēju piekļūt failiem arī ārpus tiešsaistes režīma, balstoties uz augstāku abonēšanas maksu, nevis individuālu ierakstu cenu. Datu apjoma dēļ serviss ir parocīgs, lai veidotu sadarbību ar telekomunikāciju tīkliem un tas ir inovatīvs produkts ar plašām iespējām nākotnē. Nozares līderi pasaulē ir Spotify Amerikas savienotajās valstīs un Skandināvijā, Deezer Eiropā, Rdio, Beats, Wimp u.c.

Autortiesību un blakustiesību jautājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiālu mūzikas straumēšanas servisu izmantošana, tos abonējot, ir legāla. Straumēšanas nodrošinātājam ir jābūt noslēgtam līgumam ar autortiesību sargājošām organizācijām, kā AKKA/LAA Latvijā [3], savukārt blakustiesības tiek licenzētas ar tiesību īpašniekiem individuāli [4]. Autortiesību organizācijas procenti variē no 8-12% no abonēšanas maksas. Fonogrammu īpašniekiem pienākošies procenti ir vairākas reizes augstāki.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]