Strausveidīgie

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Strausveidīgie
Struthioniformes (Latham, 1790)
Lielais nandu (Rhea americana)
Lielais nandu (Rhea americana)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Īstie putni (Neornithes)
Infraklase Paleognati (Paleognathae)
Kārta Strausveidīgie (Struthioniformes)

Strausveidīgo putnu kārta (Struthioniformes) ir lieli, nelidojoši putni, kas pieder paleognatu apakšklasei (Paleognathae). Tie ir seni Gondvānas putni, un lielākā daļa no tiem mūsdienās ir izmiruši.

Atšķirībā no citiem mūsdienu nelidojošiem putniem strausveidīgajiem putniem nav krūšu ķīļa, krūšu kurvis ir plakans. Bez tā, pat attīstot pietiekami lielus spārnus, strausveidīgie putni nevarētu lidot. Lielākā daļa senās Gondvānas putnu bija strausveidīgie putni. Tuvākie strausveidīgo putnu mūsdienu radinieki ir tinami (Tinamidae), kas dzīvo Dienvidamerikā.[1]

Reizēm sistemātiķi strausveidīgos putnu dzimtas iedala vairākās kārtās, katrai dzimtai piemērojot savu kārtu, jo ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka šīs dzimtas ir attīstījušās viena no otras neatkarīgi. Tomēr visbiežāk tiek lietota viena kopīga strausveidīgo kārta, tā kā jaunākie zinātniskie pētījumi gan morfoloģijā, gan imunoloģijā, gan ģenētikā liecina par kopīgu attīstību un radniecību. Pēdējo gadu DNS analīzes liecina, ka strausveidīgie putni salīdzinoši nesenā pagātnē ir sadalījušies dažādās dzimtās, un visām ir kopīgs Gondvanas senais strausveidīgais krīta perioda priekštecis. Hipotēzes līmenī tiek uzskatīts, ka arī lidot spējīgā tinamu dzimta (Tinamidae) patiesībā pieder strausveidīgo kārtai,[2][3] un šobrīd tiek veikti padziļināti pētījumi šīs hipotēzes pierādīšanai vai noliegšanai.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strauss (Struthio camelus) ir lielākais dzīvojošais strausveidīgais putns pasaulē
Mazais pelēkais kivi (Apteryx owenii) ir vismazākais strausveidīgais putns

Strausveidīgajiem putniem ir daudzas kopīgas īpašības, kas nepiemīt tinamiem. Pirmkārt krūšu muskuļi strausveidīgajiem putniem nav attīstīti un tiem nav krūšu kaula ķīļa. Tiem tikpat kā nav putniem raksturīgā furkulas kaula. Spārnu uzbūve un spārnu muskuļi ir vienkāršāki kā citiem putniem. Kājas ir labi attīstītas un spēcīgas. To lidspalvas un astes spalvas ir kļuvušas dekoratīvas un tās nav lidošanai piemērotas, līdz ar to spalvas nav jāieeļļo un strausveidīgajiem putniem nav attiecīgu dziedzeru. Strausveidīgie putni ir ātri skrējēji, bet ātrākais no visiem ir strauss, kas var noskriet zirgu, sasniedzot ātrumu 72 km/st, un ar šādu ātrumu strauss var skriet pusstundu.

Lai arī ir daudzas kopīgas īpašības, starp dažādajām dzimtām pastāv arī lielas atšķirības. Strausiem ir tikai 2 pirksti, no kuriem viens ir izteikti lielāks par otru. Kazuāriem ir labi attīstīti pirkstu nagi. Strausiem un nandu ir lieli, labi attīstīti spārni, lai arī tie netiek lietoti lidošanai. Spārni tiek lietoti kā cīņas ierocis, aizsargājot teritoriju un mazuļus no plēsējiem.[4]

Parasti strausveidīgie putni augumā ir ļoti lieli, izņemot kivi dzimtas (Apterygidae) putnus, kas ir vistas lielumā. Vislielākais no visiem ir strauss (Struthio camelus), kas var sasniegt gandrīz 3 metru augstumu un 159 kg svaru, toties vismazākais ir mazas pelēkais kivi (Apteryx owenii), kas sver tikai 1,2 kg un ir 40 cm garš.

No izmirušajiem strausveidīgajiem putniem lielākais bija Madagaskaras ziloņputns (Aepyornis maximus). Tas ir lielākais zināmais putns pasaulē, kāds jebkad ir dzīvojis. Tas bija augstāks par 3 m, un tā svars sasniedza 400 kg.[5]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strausveidīgie putni ir visēdāji vai kukaiņu ēdāji. Tie visi ir dažādos augumos un tādēļ to zarnu trakta garums ir atšķirīgs. Strausi, kuriem ir garākais zarnu trakts, kas ir 14 metrus garš, pamatā ir veģetārieši. Otrs garākais zarnu trakts ir nandu, tas ir 8 - 9 metrus garš, un arī nandu pamatā ir veģetārieši, priekšroku dodot augiem ar platām lapām. Tomēr pie iespējas tie ēdīs arī kukaiņus. Emu zarnu trakts ir 7 metrus garš, un to ēšanas ieradumi dažādojas, un emu jau var saukt par tipiskiem visēdājiem, kas bez augiem barojas arī ar kukaiņiem un maziem dzīvniekiem. Kazuāriem ir īss zarnu trakts, kas ir 4 metrus garš, bet visīsākais zarnu trakts ir kivi. Kazuāri un kivi ir visplēsīgākie, kas barojas ar dažāda veida bezmugurkaulniekiem.[4]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā strausveidīgie putni nelido, to pēcnācēji ir viegls laupījums plēsējiem, tādēļ evolūcijas ceļā strausveidīgie ir piemērojušies un attīstījuši dažādus veidus, lai aizsargātu jauno paaudzi. Pirmā aizsardzība ir olu biezā un izturīgā čaumala. Pēc izšķilšanās mazuļi ir labi attīstīti un drīz jau spēj skriet, lai aizbēgtu no ienaidniekiem. Lielākajai daļai strausveidīgo putnu sugu ir komūnas tipa ligzdu iekārtošana. Visi kopīgi pa kārtai perē olas. Strausi ir vienīgie, kas perē olas atkarībā, vai ir diena vai nakts; mātītes perē pa dienu, bet tēviņi pa nakti. Kivi ir izņēmums, jo veido ciešas ģimeņu attiecības.[4]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strausveidīgie un cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strausveidīgajiem putniem un cilvēkiem ir sena kopīga vēsture, sākot ar olu čaumalu izmantošanu kā ūdens konteinerus vai kā izejmateriālu juvelierizstrādājumiem. Strausu tēviņa spalvas bija populārs modes aksesuārs pie cepurēm 18. gadsimtā, kas noveda pie intensīvām strausu medībām un to populācijas samazināšanās. Vēlāk strausus sāka audzēt zemnieku saimniecībās kā mājdzīvniekus, iegūstot spalvas, olas, ādu un gaļu. Arī emu audzēšana fermās ir populāra, iegūstot līdzīga rakstura produktus, un ļoti ienesīgs produkts ir emu tauki. Nandu spalvas tiek plaši izmantotas, lai pagatavotu putekļu slotiņas, bet to gaļa un olas Dienvidamerikā tiek izmantotas kā mājdzīvnieku barība. No strausveidīgo putnu ādas pagatavo labas kvalitātes kurpes.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Complete mitochondrial genome sequences of two extinct moas clarify ratite evolution
  2. Phylogenetic Evidence for Multiple Losses of Flight in Ratite Birds
  3. Bird evolutionary tree given a shake by DNA study
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Bruning, D. F. (2003). "Rheas". in Hutchins, Michael. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. pp. 53–55. ISBN 0-7976-5784-0.
  5. Ziloņputns

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]