Stroncijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Stroncijs
38


2
8
18
8
2
Sr

87,62 g/mol

[Kr]5s2
Sr-TableImage.png
Strontium destilled crystals.jpg    Stronzianite 01.png
Stroncija paraugs argona aizsargatmosfērā un stroncija rūdas (stroncianīta) fluorescence
Oksidēšanas pakāpes +2
Elektronegativitāte 0,95
Blīvums 2630 kg/m3
Kušanas temperatūra 1050 K (777 °C)
Viršanas temperatūra 1655 K (1382 °C)

Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38. Stroncijs ir sārmzemju metāls. Stroncijs aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un tāpēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Stroncijs ir sastopams galvenokārt karbonātu un sulfātu (celestīna) veidā. Stroncijs liesmu iekrāso sarkanā krāsā, šādiem mērķiem pirotehnikā lieto stroncija nitrātu. Stroncijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs.

Stroncijs nav toksisks elements, taču tā radioaktīvais izotops stroncijs-90, ko lieto kā radioaktīvā beta starojuma avotu, nonākot organismā, ir ļoti bīstams. Stroncijs pēc bioloģiskajām īpašībām līdzīgs kalcijam, tādēļ uzkrājas kaulos.

Stroncijs nelielos daudzumos ir konstatēts arī cilvēka organismā, bet tā bioloģiskā nozīme nav zināma.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stronciju 1790. gadā atklāja Adērs Krofords (Adair Crawford). Tas tika nosaukts Skotijas ciemata Stroncijas (Strontian) vārdā, kur tas tika atklāts. 1808. gadā, izmantojot elektrolīzes procesu, angļu ķīmiķis Hamfrijs Deivijs izdalīja stronciju, lai gan tas joprojām netika iegūts tīrā veidā. 1855. gadā tīrā veidā to pirmais ieguva Roberts Vilhelms Bunzens (Robert Wilhelm Bunsen).

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīrā veidā stroncijs dabā nav atrodams. Tas galvenokārt ir atrodams celestīna un stroncianīta minerālos.[1]

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami četri stabili stroncija izotopi: stroncijs-88 (82,58% no kopējā stroncija daudzuma), stroncijs-86 (9,86%), stroncijs-87 (7,00%) un stroncijs-84 (0,56%).[2] Vēl ir zināmi izotopi, kuru masas skaitlis ir no 73 līdz 107.[2]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stroncija sadegšana gaisā ar sarkanu liesmu

Stroncijs ir pelēks, sudrabains metāls, kas ir mīkstāks nekā kalcijs. Ķīmiski aktīvs elements. Labi reaģē ar ūdeni, veidojot stroncija hidroksīdu (Sr(OH)2) un ūdeņraža gāzi.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stroncijam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības kā kalcijam un bārijam, bet to izmanto salīdzinoši maz, galvenokārt lielo izmaksu dēļ. Stronciju galvenokārt izmanto pirotehnikā, lai uguņošanā iegūtu spilti sarkanu krāsu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Strontium (angliski). Los Alamos National Laboratory. Atjaunināts: 2014. gada 8. decembrī.
  2. 2,0 2,1 Isotopes of the Element Strontium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2014. gada 8. decembrī.
  3. Strontium (Sr) (angliski). lenntech.com. Atjaunināts: 2014. gada 17. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]