Stroncijs

Stroncijs
38 2 8 18 8 2 Sr 87,62 g/mol [Kr]5s2
Stroncija paraugs argona aizsargatmosfērā un stroncija rūdas (stroncianīta) fluorescence
Oksidēšanas pakāpes	+2
Elektronegativitāte	0,95
Blīvums	2630 kg/m3
Kušanas temperatūra	1050 K (777 °C)
Viršanas temperatūra	1655 K (1382 °C)

Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38. Stroncijs ir sārmzemju metāls. Stroncijs aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un tāpēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Stroncijs ir sastopams galvenokārt karbonātu un sulfātu (celestīns) veidā. Stroncijs liesmu iekrāso sarkanā krāsā, šādiem mērķiem pirotehnikā lieto stroncija nitrātu. Stroncijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs.

Stroncijs nav toksisks elements, taču tā radioaktīvais izotops stroncijs-90, ko lieto kā radioaktīvā beta starojuma avotu, nonākot organismā, ir ļoti bīstams. Stroncijs pēc bioloģiskajām īpašībām līdzīgs kalcijam, tādēļ uzkrājas kaulos.

Stroncijs nelielos daudzumos ir konstatēts arī cilvēka organismā, bet tā bioloģiskā nozīme nav zināma.

Vēsture

Stronciju 1790. gadā atklāja Adērs Krofords (Adair Crawford). Tas tika nosaukts Skotijas ciemata Stroncijas (Strontian) vārdā, kur tas tika atklāts. 1808. gadā, izmantojot elektrolīzes procesu, angļu ķīmiķis Hamfrijs Deivijs izdalīja stronciju, lai gan tas joprojām netika iegūts tīrā veidā. 1855. gadā tīrā veidā to pirmais ieguva Roberts Vilhelms Bunzens (Robert Wilhelm Bunsen).

Raksturojums

 

Stroncija sadegšana gaisā ar sarkanu liesmu

Stroncijs ir pelēks, sudrabains metāls, kas ir mīkstāks nekā kalcijs. Ķīmiski aktīvs elements. Labi reaģē ar ūdeni, veidojot stroncija hidroksīdu (Sr(OH)₂) un ūdeņraža gāzi.

Izotopi

Dabā ir sastopami četri stabili stroncija izotopi: stroncijs-88 (82,58% no kopējā stroncija daudzuma), stroncijs-86 (9,86%), stroncijs-87 (7,0%) un stroncijs-84 (0,56%).

Atsauces

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Uut

Fl

Uup

Lv

Uus

Uuo

Sārmu metāli

Sārmzemju metāli

Lantanīdi

Aktinīdi

Pārejas metāli

Citi metāli

Pusmetāli

Citi nemetāli

Halogēni

Cēlgāzes