Sudraba nitrāts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sudraba nitrāts
Silver-nitrate-2D.svg
Sudraba nitrāta formulvienības struktūrformula
Silver nitrate crystals.jpg
Sudraba nitrāta kristāli
Citi nosaukumi: sudraba (I) nitrāts,
elles akmens,
slāpekļskābais sudrabs
CAS numurs: 13943-58-3
Ķīmiskā formula: AgNO3
Molmasa: 169,87 g/mol
Blīvums: 4350 kg/m3
Kušanas temperatūra: 212 °C
Viršanas temperatūra: 444 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī: 122 g/100 ml (0 °C)
216 g/100 ml (20 °C)
440 g/100 ml (60 °C)
733 g/100 ml (100 °C)

Sudraba nitrāts (AgNO3) jeb elles akmens[1] ir sudraba un slāpekļskābes sāls. AgNO3 ir bezkrāsaini rombiski kristāli, kas ļoti labi šķīst ūdenī (tomēr nav higroskopiski), bet gaismā pamazām kļūst tumši. Etilspirtā un acetonā šķīst slikti, labāk šķīst piridīnā. Ūdens šķīdumam ir neitrāla reakcija un rūgta metāliska garša. Virs 159,6 °C stabila ir heksagonāli romboedriska polimorfiskā modifikācija ar mazāku blīvumu.[2]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaiku dabaszinātnieks Alberts Lielais (Albertus Magnus) 13. gadsimtā dokumentēja sudraba atdalīšanu no zelta, šķīdinot slāpekļskābē.[3] Alberts Lielais arī atzīmēja sudraba nitrāta šķīduma spēju veidot tumšus plankumus uz ādas.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Var iegūt, šķīdinot sudrabu slāpekļskābē:

Ag + 2HNO3 → AgNO3 + NO2 + H2O

Ja iegūšanai izmantotais sudrabs satur vara piejaukumu, kopā ar sudraba nitrātu rodas vara nitrāts, kuru atdala, izgulsnējot sudrabu sudraba hlorīda (AgCl) veidā ar nātrija hlorīdu. AgCl reducē līdz metāliskam sudrabam ar cinku atšķaidītas sērskābes klātienē. Var reducēt arī, vārot ar cukuru vai formaldehīdu un nātrija hidroksīdu. Iegūto tīro sudrabu no jauna šķīdina slāpekļskābē.

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sudraba nitrāta kristāli, kas gaismā sākuši sadalīties

Gaismas iedarbībā sudraba nitrāts lēnām sadalās, rodoties sīkdispersam sudrabam, tādēļ sudraba nitrāta kristāli ar laiku kļūst pelēcīgi un tumši. Sudraba nitrātu jāuzglabā gaismu necaurlaidīgā tarā.

Sīkdisperss sudrabs rodas arī, sudraba nitrātam reducējoties organisku vielu klātienē. Tādēļ, ja sudraba nitrāta atšķaidīts šķīdums nonāk uz cilvēka ādas, tas rada nenomazgājamus tumšpelēkus plankumus, kas gan parasti nav kaitīgi veselībai un dažu dienu vai nedēļu laikā izzūd.

Hazard C.svg
Sudraba nitrāta kristāli vai koncentrēti šķīdumi ir kodīgi (koagulē olbaltumvielas) un var izsaukt ķīmiskus apdegumus!
Sudraba nitrāta radīti plankumi uz rokas

Ar kālija nitrātu un tallija (I) nitrātu sudraba nitrāts veido dubultsāļus.

Reaģē ar varu, veidojot zilu vara nitrāta šķīdumu un diegveidīgus sudraba kristālus:

2 AgNO3 + Cu → Cu(NO3)2 + 2 Ag

Karsējot sadalās:

2 AgNO3 → 2 Ag + O2 + 2 NO2

Nitrāti parasti termiski sadalās, rodoties attiecīgo metālu oksīdiem, taču sudraba oksīds ir pārāk nestabils un veidojas uzreiz metālisks sudrabs. Tomēr reakcijā ar sārmiem rodas sudraba oksīds:

2 AgNO3 + 2 NaOH → Ag2O + 2 NaNO3 + H2O

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medicīnā sudraba nitrātu izmanto nelielu brūču piededzināšanai un sterilizēšanai. Tam ir arī savelkoša un pretiekaisuma iedarbība.[4] Lieto arī homeopātijā.

Sudraba nitrātu lieto arī fotomateriālu (fotofilmu, fotopapīra, fotoplašu) izgatavošanai.

Iedarbojoties uz sudraba nitrāta amonjakālu šķīdumu ar cukura, vīnskābes vai citu organisku vielu šķīdumiem, sudrabs izdalās uz stikla virsmas spīdīgas kārtiņas veidā (sudraba spoguļa reakcija); to izmanto spoguļu pagatavošanā.

Neorganiskajā sintēzē sudraba nitrātu izmanto visu pārējo sudraba savienojumu iegūšanai.[5]

Analītiskajā ķīmijā sudraba nitrātu lieto sistemātiskajā analīzē par grupu reaģentu daudzu jonu, piemēram, hlorīdu, bromīdu, jodīdu (bet ne fluorīdu!), cianīdu, rodanīdu, hipohlorītu, jodātu, heksacianoferātu, sulfīdu izgulsnēšanai. AgNO3 ir arī reaģents arsēnūdeņraža noteikšanai.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm — elles akmens
  2. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. М:, Издательство иностранной литературы, 1966, 432. lpp. (krieviski)
  3. Szabadváry, Ferenc (1992). History of analytical chemistry. Taylor & Francis. 17. lpp. ISBN 2-88124-569-2. (angliski)
  4. Sudraba preparāti
  5. N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 570. lpp.
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: sudraba nitrāts