Sudzisms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Par sudzismu[1][2] (arī sugu diskrimināciju[3]) dzīvnieku aizstāvības ētikā sauc atšķirīgas indivīda vērtības vai atšķirīgu tiesību atzīšanu, balstoties tikai uz sugas atšķirību. Sudzisma atbalstītāji dažādu apsvērumu dēļ uzskata, ka šāda nodalīšana ir pamatota, taču sudzisma kritiķi to pielīdzina tādiem nepamatotas diskriminācijas veidiem kā rasisms, seksisms u.c.

Jēdzienu 1973. gadā ieviesa britu psihologs Ričards Raiders (Richard D. Ryder)[4], lai apzīmētu uz ārējām īpašībām balstītu aizspriedumu pret pārējo sugu indivīdiem. Vēlāk viņš paskaidroja, ka šo jēdzienu ieviesis,

lai aprakstītu plaši izplatīto diskrimināciju, kas raksturo cilvēku attieksmi pret citām sugām [..]. Gan sudzisms, gan rasisms nepievērš uzmanību vai pietiekami neievēro līdzīgo starp diskriminētāju un diskriminēto.[5]

Šo jēdzienu lieto galvenokārt dzīvnieku tiesību aizstāvji, norādot, ka uzskatīt sajūtošas būtnes par cilvēku īpašumu ir iracionāli vai neētiski.

Kritika un aizstāvība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filosofi Toms Rīgens un Pīters Singers kritizē sabiedrībā pastāvošo sudzismu. Pēc Rīgena domām, dzīvniekiem piemīt pašvērtība, kas nav atkarīga no noderīguma cilvēkiem, turklāt nav pamatoti uzskatīt dzīvniekus par mazāk morāli "vērtīgiem" to iracionālās uzvedības dēļ, bet vienlaikus augstu vērtējot tikpat iracionāli rīkojošos zīdaiņus un garīgi slimus cilvēkus. Viņaprāt, nav pamatoti visus cilvēkus automātiski uzskatīt par ētiski pārākiem par jebkuriem citu sugu pārstāvjiem. Savukārt Singera argumenti pret sudzismu balstās uz interešu vienlīdzīgas izvērtēšanas principa. Piemēram, ja dzīvnieks cenšas izvairīties no sāpēm, mums būtu jārīkojas līdzīgi, kā redzot, ka kāds cilvēks cenšas izvairīties no sāpēm.

Zoologs Ričards Dokinss sudzisma tēmu saista ar evolūcijas teoriju un salīdzina kādreizējās rasistiskās attieksmes un pieņēmumus ar to mūsdienu versiju cilvēka radikālā nošķiršanā no pārējām sugām. Starpsugu posmu izmiršanas dēļ no neērtām neskaidrībām ticis paglābts ne vien sugu iedalījums zooloģijā, bet arī ētika un likumi attiecībā uz pārējām sugām. Viņš apraksta diskrimināciju pret šimpanzēm:

Tāds ir sudzisms, kas veidojies kristietības ietekmē - tikko apaugļotas olšūnas iznīcināšana (kas lielā skaitā gadījumu tāpat ietu bojā spontānā abortā) var raisīt spraigāku ētisko diskusiju un sašutumu nekā jebkāda skaita gudru un pieaugušu šimpanzu pakļaušana vivisekcijai! [..] Vienīgais iemesls, kas ļauj mums ar šādu dubultstandartu justies ērti, ir fakts, ka starpposmi starp cilvēkiem un šimpanzēm ir izmiruši.[6]

Daļa filosofu, zinātnieku un vairums cilvēku tomēr aizstāv sudzismu kā attaisnotu vai pat vēlamu attieksmi. Filosofs Karls Koens (Carl Cohen), piemēram, raksta:

Es esmu sudzists. Sudzisms ir ne tikai pieņemams, tas ir būtisks pareizai rīcība, jo tie, kas nenovilks morāli nozīmīgu robežu starp sugām, rezultātā nespēs saprast savas patiesās saistības.[7]

Sudzismu aizstāvošo argumentu kopīga pazīme ir uzskats, ka cilvēkiem "ir tiesības konkurēt ar citām sugām un tās izmantot, lai saglabātu un aizsargātu cilvēku sugu."[8]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. S. Rutmanes latviskojums. (Singers P. Dzīvnieku atbrīvošana // Kentaurs XXI. 2001. Nr.25., 99. lpp.)
  2. Brāzma G. Cilvēka embrija un augļa morālais statuss // Filosofija. LU raksti. 687. sēj. 2005. 24. lpp.
  3. Jēdziens "speciesism" latviskots arī kā:
    • speciisms (Rubenis A. Ētika XX. Gadsimtā. Praktiskā ētika, Zvaigzne ABC, 1996., 149. lpp.),
    • specisms (I. Kolmanes latviskojums. (Rīgens T. Dzīvnieku tiesību aizstāvība // Cilvēka – dzīvnieka attiecības: to
    kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti, LU Vēstures – filozofijas fakultāte, Praktiskās filozofijas katedra, 2003., 115. lpp.)),
  4. Ryder, R. All beings that feel pain deserve human rights, The Guardian, August 6 2005
  5. Ryder, R. Victims of Science: The Use of Animals in Research. Davis-Poynter, 1975. p.16.
  6. Dawkins, Richard (1996) [1986]. The Blind Watchmaker. New York: W. W. Norton & Company, Inc.. ISBN 0-393-31570-3.
  7. Cohen, C. The case for the use of animals in biomedical research, The New England Journal of Medicine, 1986, Vol. 315, No. 14.
  8. Graft, D. Against strong speciesism, Journal of Applied Philosophy, 1997, Vol.14, No. 2.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]