Suisei

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Suisei
Suisei
KA veids starpplanētu zonde
Organizācija: ISAS
Izgatavotāji ISAS
Starta datums 18.08.1985.
Starta vieta Kagosimas kosmosa centrs
Nesējraķete M-3SII-2
Aktivitātes beigas 22.02.1991.
beidzās hidrazīns
NSSDC ID 1985-073A
Masa 139,5 kg
Enerģija 100,0 W

Suisei (すいせい) jeb Planet-A bija Japānas starpplanētu zonde. To izveidoja Kosmosa un astronautikas zinātņu institūts (Institute of Space and Astronautical Science, ISAS), kurš tagad ietilpst Japānas aerokosmiskās izpētes aģentūrā (Japanese Aerospace Exploration Agency). Suisei bija daļa no Haleja armādas, kura devās pētīt Haleja komētu 1986. gadā.

Konstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc izskata un konstrukcijas zonde bija līdzīga Sakigake, kas arī devās Haleja komētas izpētē. Uz Suisei tomer bija citi instrumenti: ultravioletās gaismas fotoaparāts un Saules vēja mērīšanas instruments.

Misijas galvenais mērķis bija iegūt ūdeņraža vainaga UV attēlus 30 dienas pirms un pēc tam, kad komēta šķērsos ekliptikas plakni. Saules vēja parametri tika mērīti daudz ilgāku laiku. Zondei bija stabilizācijas sistēma rotējot ap vienu asi. Ar hidrazīna dzinējiem varēja regulēt zondes stāvokli un ātrumu. Kosmiskā aparāta kontrolei tika izmantoti Saules un zvaigžņu sensori. Sakaru nodrošināšanai kalpoja paraboliska antena.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suisei tika palaista 1985. gada 18. augustā no Kagosimas kosmosa centra ar M-3SII-2 nesējraķeti. Pēc Haleja komētas pārlidošanas zondei bija jāpaliek heliocentriskā orbītā tālākai izmantošanai.

1985. gada novembrī zonde sāka uzņemt UV attēlus (līdz 6 attēliem dienā). 1986. gada 8. martā Suisei pārlidoja Haleja komētu 151 000 km attālumā. Pārlidojuma laikā zonde sadūrās tikai ar divām kosmiskajām daļiņām.

1987. gadā ISAS nolēma Suisei novirzīt uz Džakobini-Cinnera komētus, kuru tā sasniegtu 1998. gada 24. novembrī, pa ceļam varāku miljonu kilometru attālumā 1998. gada 28. februārī pārlidojot Tempela-Tatla komētus.

1987. gadā, laikā no 5. — 10. aprīlim 15 reizes tika iedarbināti Suisei dzinēji, palielinot zondes ātrumu par 65 m/s, lai novirzītu zondi Zemes pārlidojumam 1992. gada 20. augustā zonde, kur tiktu izmantota planētas gravitācijas manevrs ieiešanai trajektorijā uz komētām. Šajā pat vasarā zonde tika zaudēta, kad tā atradās Saules otrajā pusē. 1991. gada 22. februārī zondei beidzās hidrazīna krājumi.