Sukot

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sukota būdiņa no palmu zariem

Sukots (Ivritā: סוכות vai סֻכּוֹת sukkōt), tulkojumā Būdiņu svētki ir ebreju un jūdaisma reliģiskie svētki, kas ilgst septiņas dienas no 15 Tišreja līdz 22 Tišrejam. Vārds "sukot" ir ivrita vārda "būdiņa" (suka) daudzskaitļa forma. Svētku laikā ebreji uzceļ un lielu dienas daļu pavada trauslās būdiņās, kas atgādina par seno izraēļu teltīm un būdiņām, kuros tie pavadīja 40 gadus Sinajā, pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības.

Svētku vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sukots ir vieni no senākajiem ebreju svētkiem, jo norādījumi par to svinēšanai jau atrodami Torā, Trešās Mozus grāmatas 23 nodaļā:

33 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 34 "Runā uz Israēla bērniem un saki: piecpadsmitajā šī paša septītā mēneša dienā būs Būdiņu svētki, septiņas dienas ilgi, Tam Kungam. 35 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; tanī dienā lai neviens neko nestrādā. 36 Septiņas dienas nesiet uguns upuri Tam Kungam, bet astotajā dienā lai jums ir vēlreiz sasaukta svēta sapulce, un Tam Kungam atnesiet uguns upuri, jo tā ir svētku pēdējā diena, kurā lai neviens nekādu darbu nestrādā. 37 Šie ir Tā Kunga svētki, ko jums būs nosaukt par svētām sapulcēm, lai varētu pienest uguns upuri Tam Kungam, dedzināmo upuri un ēdamo upuri, kaujamo upuri un dzeramos upurus, kā tas iekrīt ikvienai dienai, 38 atskaitot Tā Kunga sabata dienas devas un jūsu dāvanas, tāpat neskaitot visas jūsu solījumu reizes, kā arī neskaitot visus jūsu labprātības upurus, ko jūs dodat Tam Kungam. 39 Bet piecpadsmitajā dienā septītajā mēnesī, kad jūs būsit ievākuši zemes augļu ražu, jums būs svētīt Tā Kunga svētkus septiņas dienas; pirmajā dienā turiet sabatu, un astotajā dienā arī turiet sabatu. 40 Un pirmajā dienā ņemiet augļus no vislabākajiem kokiem, palmu zarus un zarus no kupli noaugušiem kokiem un no Eifratas apses, un jums būs Tā Kunga, sava Dieva, priekšā līksmoties septiņas dienas. 41 Un šos svētkus jums būs svētīt Tam Kungam septiņas dienas gadā; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm; septītajā mēnesī jums tos būs svētīt. 42 Septiņas dienas jums būs dzīvot būdiņās; visiem, kas dzimuši Israēlā kā iedzimtie, tiem ir jādzīvo būdiņās 43 tāpēc, lai jūsu pēcnācēji zinātu, ka Israēla bērni ir dzīvojuši būdiņās, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes - Es, Tas Kungs, jūsu Dievs." [1]

Šķiet, ka senatnē Sukota svētki svinēti kā ražas novākšanas svētki, kad pateicībā par labo ražu senie izraēļi devās uz Jeruzālemi, uz Templi, pateikties Dievam un veikt upurēšanu.

Svētku svinēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētku laikā ebreji uzceļ trauslas pagaidu būdiņas kurās, ja vien nelīst lietus un nesnieg sniegs, tie ietur visas maltītes, kā arī guļ. Sukots ilgst septiņas dienas. Pirmā diena tiek atzīmēta ar svētku maltīti un speciālām lūgšanām sinagogā, pārējās dienas sauc par "svētku dienām" (Chol HaMoed) kurās atļauts gatavot ēst un iet ciemos, taču netiek atļauts smags darbs, kas traucētu svētku atmosfērai. Svētku septīto dienu sauc par Lielo Hošanu (Hoshana Rabbah) un tai arī ir īpaša liturģija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]