Sulfāti

Vikipēdijas lapa
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti.

Sulfāti (franču: sulfate, no latīņu: sulphur — 'sērs') ir sērskābes sāļi.[1] Lielākoties tie labi šķīst ūdenī, izņemot kalcija, stroncija, svina un bārija sulfātus. Sārmu metālu un magnija sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai apmēram pie 900 °C tie sadalās par metāla oksīdu un SO2. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO42−. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā, var veidoties skābie sāļi — hidrogēnsulfāti. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO4. No ūdens šķīdumiem sulfāti parasti izdalās kristālhidrātu veidā (dažu metālu, piemēram, vara un dzelzs, sulfātu kristālhidrātus sauc par vitrioliem).

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sulfātus var iegūt, metāliem vai to savienojumiem reaģējot ar sērskābi, vai, atsevišķos gadījumos, ar citiem sulfātiem. Sulfāti var veidoties arī, oksidējoties sulfītiem (sērpaskābes sāļiem).

Ca(OH)2 + H2SO4 → CaSO4 +2H2O
BaCl2 + Na2SO4 → BaSO4 + 2NaCl
2Na2SO3 + O2 → 2Na2SO4

Bezūdens sulfātus iegūst, sēra trioksīdam reaģējot ar atbilstošajiem hlorīdiem neūdens vidēs, kā šķidrā SO2 vai sulfurilhlorīdā:

CuCl2 + 2SO3 → CuSO4 + SO2Cl2

Sulfāti bieži vien ir ķīmiskās rūpniecības atkritumi, jo tie veidojas neitralizācijas reakcijās ar sērskābi.

Nozīmīgākie sulfāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 761. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]