Superkontinents

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu

Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu). Uz mūsdienu Zemes terminam "superkontinents" visvairāk atbilst Eirāzija, jo šis kontinents sastāv no vairākiem kratoniem.

Terminu visbiežāk lieto paleoģeogrāfi, apzīmējot pagātnē eksistējušo sauszemes masu, kurā sākotnēji bija apkopoti visi mūsdienu kontinenti.

Zemes superkontinentu vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvecākais zināmais superkontinents ir Vālbara. Tā izveidojās no protokontinentiem un kļuva par superkontinentu aptuveni pirms 3,1 miljardiem gadu, sadalījās pirms aptuveni 2,8 miljardiem gadu.

Pirms aptuveni 2,7 miljardiem gadu izveidojās nākamais superkontinents - Kenorlenda, kura savukārt sadalījās pirms aptuveni 2,5 miljardiem gadu šādos protokontinentu kratonos - Laurentijā, Baltikā, Austrālijā, Kalahari.

Pēc tam laikaposmā pirms 1,8 - 1,5 miljardiem gadu Kolumbija, kurai sekoja Rodīnija, kura sadalījās pirms aptuveni 750 miljoniem gadu. Viens no Rodīnijas fragmentiem tagad veido lielu daļu no Dienvidu puslodē esošajiem kontinentiem.

Vēlajā paleozojā Rodīnijas fragmenti atkal apvienojās Pangejā, kura pēc tam sadalījās ziemeļu superkontinentā - Laurāzijā un dienvidu superkontinentā - Gondvānā.

Jaunākie pētījumi liecina, ka superkontinenti veidojas noteiktos Zemes attīstības ciklos, aptuveni ik pēc 250 miljoniem gadu.

Superkontinentu sadalīšanās mehānisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milzīgie superkontinenti bloķē no Zemes iekšienes plūstošo siltumu un rezultātā Zemes astenosfēra zem šīs milzu sauszemes masas pārkarst. Litosfēra virs pārkarsušā apvidus paceļas, plīst un pa šie plīsumiem izplūst magma, kas pakāpeniski paplašina plaisu un sadala superkontinentus.

"Mazie" superkontinenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šie superkontinenti neietvēra lielāko daļu Zemes sauszemes masas:

Superkontinentu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz Zemes ir pastāvējuši šādi superkontinenti (sakārtoti reversā hronoloģiskajā kārtībā):

  • Pangeja Ultima jeb Amāzija - izveidosies nākotnē pēc ~250 - ~400 miljoniem gadu;
  • Austroantarktika-Eirafrāzija - izveidosies nākotnē pēc ~130 miljoniem gadu
  • Austroeirafrāzija - izveidosies nākotnē pēc ~60 miljoniem gadu
  • Eirafrāzija - izveidosies nākotnē pēc ~30 miljoniem gadu
  • Amerika - pirms ~15 miljoniem gadu - mūsdienas. Tikai atsevišķi speciālisti Ameriku uzskata par superkontinentu.
  • Eirāzija - pirms ~60 miljoniem gadu - mūsdienas. Tikai atsevišķi speciālisti Eirāziju uzskata par superkontinentu.
  • Gondvāna - pirms ~600 — ~30 miljoniem gadu
  • Laurāzija - pirms ~ 300 — ~60 miljoniem gadu
  • Pangeja - pirms ~300 — ~180 miljoniem gadu
  • Eiramerika - pirms ~300 miljoniem gadu
  • Panotija- pirms ~600 — ~540 miljoniem gadu
  • Rodīnija pirms ~1 100 — ~750 miljoniem gadu
  • Kolumbija, arī Nuna, pirms ~ 1 800 - ~ 1 500 miljoniem gadu
  • Kenorlenda - pirms ~2 700 miljoniem gadu
  • Ūra - pirms ~3 000 miljoniem gadu. Iespējams, nebija superkontinents, tomēr - vissenākais zināmais kontinents. Ūra varēja būt vienīgais kontinents savā laikā, kaut gan tā visdrīzāk bija mazāka par mūsdienu Austrāliju.
  • Vālbara - varbūtējs superkontinents pirms ~3 600 miljoniem gadu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]