Surinama

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Surinamas Republika
Republiek Suriname
Surinamas karogs Surinamas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeJustitia - Pietas - Fides  (latīniski)
"Taisnība - pienākums - lojalitāte"
HimnaGod zij met ons Suriname
Location of Suriname
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Paramaribo
820) 5°50′N 55°10′W
Valsts valodas nīderlandiešu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Dési Bouterse
Neatkarība no Nīderlandes 
 -  Datums 1975. gada 25. novembrī 
Platība
 -  Kopā 163 820 km² (91.)
 -  Ūdens (%) 1,1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. g. 491 989 (167.)
 -  Blīvums 2,9/km² (231.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $2,898 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $8642 
HDI (2010) 0.646 (vidējs) (94.)
Valūta Surinamas dolārs (SRD)
Laika josla ART (UTC-3)
 -  Vasarā (DST) neievēro (UTC-3)
Interneta domēns .sr
ISO 3166-1 kods 740 / SUR / SR
Tālsarunu kods +597

Surinama oficiāli Surinamas Republika ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Tā bija gan Anglijas, gan Nīderlandes kolonija 17. gadsimtā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Surinamas karte

Tā robežojas ar Franču Gviānu austrumos un Gajānu rietumos. Dienvidos Surinama robežojas ar Brazīliju, bet valsts ziemeļu daļu apskalo Atlantijas okeāns. Pirms 1975. gada, kad Surinama ieguva neatkarību no Nīderlandes, to sauca par Holandiešu Gviānu. Surinama ir mazākā suverēnā valsts Dienvidamerikā - tās platība ir 163 823 kvadrātkilometri, kas nozīmē, ka tā ir 91. lielākā valsts pasaulē. Surinamas augstākais kalns Julianatops, ir 1 286 metrus augsts. Surinamā ir trīs ģeogrāfiski atšķirīgi rajoni: šauras un vietām purvainas piekrastes zemienes, neliels plato, ko aizņem savannas zālāji un skrajmežs, un plašas biezu tropisko lietusmežu joslas. Lietusmeži klāj 90% valsts teritorijas, un tos caurvij tikai daži ceļi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Gajānas un Franču Gviānas, Surinamas teritorijā ir vairāki lieli ezeri. Šeit uz dienvidiem no Brokopondo, atrodas arī Dienvidamerikas lielākais mākslīgais ezers - ūdenskrātuve pie hidroelektrostacijas.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Surinamas apgabalu karte alfabētiskā secībā
Surinama ir iedalīta 10 apgabalos:

Tālāk tiek iedalītas 62 tiesas iestādes.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavisam neliela ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība. Galvenā augkopības kultūra ir rīss. Surinamas saimniecības svarīgākā nozare ir alumīnija rūdas - boksītu - ieguve un apstrāde.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietā, kur mūsdienās Surinamas upes krastos atrodas galvaspilsēta Paramaribo, angļi 1651. gadā nodibināja koloniju. 1667. gadā Lielbritānija un Nīderlande samainīja savus Amerikas īpašumus: Lielbritānija atdeva Surinamu pret Jauno Amsterdamu, kas šodien pazīstama kā Ņujorka ASV. Neatkarību no Nīderlandes Surinama ieguva 1975. gada 25. novembrī.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbam plantācijās holandieši ieveda vergus ne tikai no Āfrikas, bet arī no daudziem Āzijas rajoniem. Tā Surinamā izveidojās ļoti dažādu kultūru sajaukums. Aptuveni 37% ir indieši, 31% - kreoli, bet 15% ir indonēziešu izcelsme. Tā kā ir tik dažādu izcelsmju iedzīvotāju, tad arī reliģijas ir dažādas. Surinamā ir sastopamas trīs vislielākās reliģijas - gan hinduisms, gan islāms, gan kristietība. Surinamā ir arī vērā ņemama ķīniešu kopiena un vietējo indiāņu pēcnācēji. Valstī 2011. gadā bija 491 989 iedzīvotāji.

Attiecības ar Nīderlandi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī pēc Surinamas neatkarības atgūšanas, Nīderlande sniedz būtisku atbalstu bijušajai kolonijai, un 80% no visiem tūristiem ir nīderlandieši. Surinama ir politiski nestabila valsts, bieži notiek militāri apvērsumi. Daudzi Surinamas iedzīvotāji ir emigrējuši uz Nīderlandi.