Susāju pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Susāju ciems)
Susāju pagasts
Novads: Balvu novads
Centrs: Viļaka
Kopējā platība:[1] 198,7 km2
 • Sauszeme: 195,5 km2
 • Ūdens: 3,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 448
Blīvums (2023): 2,3 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Susāju pagasts Vikikrātuvē

Susāju pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Viļakas pilsētu un Žīguru, Medņevas, Kupravas, Bērzkalnes un Vīksnas pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bušma, Meirupīte, Sūcene, Tutinova, Vārniene, Vjada.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nastrovas ezers, Tepenīcas ezers, Viļakas ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Abrenes apriņķa Viļakas pagastā izveidoja Susāju ciema padomi. Susāju ciems ietilpis Viļakas apriņķī (1945-1949) un Abrenes (1949-1959) un Balvu (pēc 1959. gada) rajonos. Susāju ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Viļakas ciemu, 1959. gadā — daļu likvidētā Kupravas ciema. 1974. gadā Kupravai tika piešķirts pilsētciemata statuss un tās teritorija tika atdalīta no Susāju ciema. 1977. gadā daļu Susāju ciema teritorijas pievienoja Vecumu ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Susāju pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viļakas novadā. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva Balvu novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 294.: Tepenīcas viduslaiku kapsēta - Tepenīcā pie karjera
  • Nr. 295.: Vedeniešu viduslaiku kapsēta - Vedeniešos, Vedas upes kreisajā krastā
  • Nr. 2864.: Pētera Šaicāna sēta - Vedeniešos (19. gs. b. - 20. gs.)[5]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19354 500—    
19593 315−26.3%
19692 463−25.7%
GadsIedz.±%
19791 665−32.4%
19891 000−39.9%
20001 005+0.5%
GadsIedz.±%
2011618−38.5%
2021467−24.4%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Brāslava, Čabatrova, Egļava, Eržepole, Garstērdele, Gailova, Gruzdova, Ilziņi, Irikava, Karigova, Keiši, Klāni, Kravaļi, Krustacelms, Kulpene, Meirova, Mežarija, Mucukalns, Sils, Skockova, Stompaki, Susāji, Svilpova, Tutinova,Tepenīca, Vēdenieši. Pagasta pārvalde atrodas Viļakā.[7]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
  6. OSP
  7. «Viļakas novada dome.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 24. oktobrī.