Suvalku guberņa
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.png)
Suvalku guberņa (krievu: Сувалкская губерния, lietuviešu: Suvalkų gubernija, poļu: Gubernia suwalska) bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa. Guberņas centrs bija Suvalki.
Robežojās ar Viļņas guberņu austrumos, Kauņas guberņu ziemeļos, Vācijas impērijas Prūsijas karalisti rietumos, Grodņas un Lomžas guberņām dienvidos. 1915. gadā gandrīz visu Suvalku guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 16. februārim, kad tika atjaunota Lietuvas valsts.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā daļa no Žemaitijas kunigaitijas un Traķu vaivadijas Nemunas kreisajā krastā nonāca Prūsijas karalistes sastāvā. Pēc Prūsijas sakāves Napoleona karu laikā 1806. gadā to pievienoja Varšavas hercogistes Lomžas departamentam (1806–1815).
Pēc uzvaras 1812. gada karā šo zemi iekļāva Polijas teritorijā izveidotajā Krievijas impērijas vasaļvalsts t.s. Kongresa Polijas Augustavas vaivadijas sastāvā (1816—1837). Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas tika izveidota Augustavas guberņa (1837–1867), pēc Janvāra sacelšanās apspiešanas Suvalku guberņa (1867—1914). Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Oberosta ietvaros atkal apvienoja visas lietuviešu apdzīvotās zemes vienā Lietuvas apgabalā.
Strīdus teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Pirmā pasaules kara Lietuvas brīvības cīņu laikā Suvalku guberņas teritorija kļuva par strīdus objektu starp Lietuvas un Polijas valstīm. 1917. gada 11. decembrī Lietuvas Padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas impēriju, bet 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgu neatkarību. Pēc 1920. gada 12. jūlijā noslēgtā Lietuvas — Krievijas miera līguma bijušās Suvalku guberņas lielākā daļa tika atzīta par piederīgu Lietuvai.[1] Tomēr 1920. gada rudenī Polija ieņēma agrākās Suvalku guberņas dienvidu daļu un iekļāva Suvalku vaivadijā (1920–1939).
Pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas bijušās Suvalku guberņas teritorija nonāca Vācijas interešu sfērā, 1939. gada septembrī Vācija atteicās no šīs teritorijas daļas uz ziemeļiem no Šešupes par labu PSRS.
Savukārt pēc Baltijas valstu okupācijas PSRS un Vācija 1941. gada 10. janvārī parakstīja galīgo robežlīgumu, kas koriģēja robežu Vilkavišķu apvidū par labu PSRS, padomju puse samaksāja Vācijai 7,5 miljonus ASV dolāru (krievu: Вылкавысский выступ)
Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Augustavas apriņķis (Августовский уезд, Powiat augustowski, Augustavo apskritis)
- Kalvarijas apriņķis (Кальварийский уезд, Powiat kalwaryjski, Kalvarijos apskritis)
- Marijampoles apriņķis (Мариямпольский уезд, Powiat mariampolski, Marijampolės apskritis)
- Seinu apriņķis (Сейнский уезд, Powiat sejneński, Seinų apskritis)
- Suvalku apriņķis (Сувалкский уезд, Powiat suwalski, Suvalkų apskritis)
- Naumiestes apriņķis (Владиславовский уезд, Powiat władysławowski, Naumiesčio apskritis)
- Vilkavišķu apriņķis (Волковышский уезд, Powiat wyłkowyski, Vilkaviškio apskritis)
Etniskā struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Suvalku guberņas ziemeļu daļā iedzīvotāju lielākā daļa bija lietuvieši, bet dienvidu daļā poļi un baltkrievi. Citas lielākās etniskās grupas guberņā bija ebreji un vācieši.
| Tautība | lietuvieši | poļi | ebreji | vācieši | baltkrievi | krievi |
|---|---|---|---|---|---|---|
| visā guberņā | 52,2 % | 23,0 % | 10,1 % | 5,2 % | 4,6 % | 4,2 % |
| Augustavas apriņķī | 0,2 % | 49,1 % | 11,6 % | … | 32,5 % | 5,4 % |
| Naumiestes apriņķī | 82,8 % | 1,3 % | 7,4 % | 7,1 % | … | … |
| Vilkavišķu apriņķī | 68,7 % | 3,9 % | 8,5 % | 15,9 % | … | 2,1 % |
| Kalvarijas apriņķī | 72,6 % | 10,1 % | 9,3 % | 3,6 % | … | 3,7 % |
| Marijampoles apriņķī | 77,0 % | 2,9 % | 10,3 % | 5,0 % | … | 4,0 % |
| Seinu apriņķī | 59,7 % | 22,9 % | 11,8 % | 1,2 % | … | 4,4 % |
| Suvalku apriņķī | 8,5 % | 66,8 % | 11,3 % | 4,3 % | … | 7,9 % |
Guberņas kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Prūsijas sastāvā 1795. gadā -
1867. gadā -
Lietuvas—Krievijas miera līgumā Lietuvai pielemtā teritorija, ko anektēja Polija (tumšāk zaļajā krāsā).
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lietuvas vēsturiskās daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā 
| ||
|---|---|---|
| Pirms: Viļņas vaivadija |
Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915) |
Pēc: Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Traķu vaivadija |
Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915), daļēji Kauņas guberņa (1843—1917) |
Pēc: Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Augustavas vaivadija |
Augustavas guberņa (1837–1867), Suvalku guberņa (1867—1914) |
Pēc: Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Žemaitijas kunigaitija |
Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1843), Kauņas guberņa (1843—1915) |
Pēc: Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Prūsijas karalistes Mēmeles apriņķis |
Austrumprūsijas provinces Mēmeles apriņķis (1772–1920) |
Pēc: Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923), Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals, Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads |
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Suvalku guberņa.
