Svētā Jura baznīca

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svētā Jura baznīca, skats no Skārņu ielas

Svētā Jura baznīca atrodas Vecrīgā, Skārņu ielā 10/16.

Būvvēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd pastāvošā ēka ir celta 13. gs. sākumā un ir viena no vecākajām mūra ēkām Rīgā. Tā bija celta kā Zobenbrāļu ordeņa mestru, vēlāk Livonijas ordeņa mestru un Rīgas komturu rezidence Rīgā, ko rīdzinieki sagrāva 1297. gadā, cīnoties pret ordeni. Neskarta palika viena pils daļa, kurā atradās Svētā Jura baznīca, vēlāk — Svētā Gara konventa baznīca. Šī vecās pils daļa arī ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Ēka sastāvēja no trim atsevišķām daļām: altāra telpas, kuru noslēdza pusapaļa apsīda, draudzes locekļiem domātās divjomu zāles, kas kādreiz bija pārsegta velvēm un priekštelpas, virs kuras pacēlās tornis. 15. gs. beigās šajā priekštelpā ierīkoja nespējnieku patversmi. Kopš 16. gs. vidus, reformācijas notikumu ietekmē, celtni sāka izmantot kā noliktavu. Ailas, kas draudzes telpu savienoja ar altāra daļu un ar priekštelpu, aizmūrēja, un tā izveidoja vairākas noliktavas. 18.gs. sākumā noliktavu sienās iemūrēja četrus akmens vainagus ar krāsainu baložu attēliem - noliktavu emblēmām. Līdz mūsdienām saglabājies tikai viens, pārējie laika gaitā pārveidoti. [1]

Ēka izmantota kā noliktava līdz pat 1989. gadam, kad šeit ierīkoja Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju.

Arhitektūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētā Jura baznīcas logs (romānikas stils).

Celtnes kopgarums ir ap 48 m. Ēkas iekšējā telpa sadalīta vairākos stāvos, kas pārsegti liela izmēra koka sijām. Bēniņu stāvos ierīkotas vinčas preču pacelšanai. Sienas mūrētas no kaļķakmens, daļēji no laukakmeņiem, bet detaļas veidotas no ķieģeļiem. Jumta segums saglabājis vecā tipa kārniņus. [1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 E. Kiše. L.Plauciņš. Rīgas architektūras pieminekļi. Rīga. 1956.