Svētās Helēnas Sala
| Saint Helena | ||||
|---|---|---|---|---|
|
||||
 |
||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Džeimstauna |
|||
| Valsts valodas | angļu | |||
| Valdība | Britu aizjūras teritorija | |||
| - | Monarhs | Elizabete II | ||
| - | Gubernators | Mark Andrew Capes | ||
| Aizjūras teritorija | ||||
| - | Statuss piešķirts | 1659.g. | ||
| Platība | ||||
| - | Kopā | 420 km² | ||
| Iedzīvotāji | ||||
| - | iedzīvotāji 2008.. g. | 6563 | ||
| Valūta | Svētās Helēnas salas mārciņa (SHP) |
|||
| Laika josla | GMT (UTC+0) | |||
| Interneta domēns | .sh | |||
| ISO 3166-1 kods | 654 / SHN / SH | |||
| Tālsarunu kods | +290 | |||
Svētās Helēnas sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos. Britu Svētās Helēnas salas aizjūras teritorija papildus sastāv no Debesbraukšanas salas, Tristana da Kuņas salām un Gofa salas. Pašas salas platība ir 122 km2, iedzīvotāju skaits 4255. Svētās Helēnas sala ir viena no visizolētākajām vietām uz pasaules. Tuvākais kontinents ir vairāk nekā 2000 kilometru attālumā. Teritorijas politiskā vadītāja ir Elizabete II, kuru uz salas pārstāv ģenerālgubernators. Salai ir vienkameras parlaments ar 15 deputātiem, 12 no kuriem tiek ievēlēti.
Svētās Helēnas sala ir slavena ar to, ka uz to 1815. gadā tika izraidīts Napoleons I, kurš tur arī mira 1821. gadā. Mājas, kurās dzīvoja Napoleons, kā arī ieleja kurā viņš bija apglabāts ir franču teritorija.
Salu 1502. gada 21. maijā atklāja portugāļu jūrasbraucējs Žoau da Nova, un nosauca to Konstantinopoles Svētās Helenas vārdā. Portugāļi uz salas uzcēla pāris mājas un mazu baznīciņu. No 1645. līdz 1651. gadam uz salas apmetās holandieši, bet pēc tam tā kļuva par Britu Austrumindijas Kompānijas īpašumu. Briti salu izmantoja kā piestātni garajā ceļā uz Indiju. Tika nodibināta patstāvīga apmetne, kuru nosauca par Džeimstaunu, par godu Anglijas karalim Džeimsam II.
1815. gada Oktobrī salā ieradās Napoleons I. Šajā laikā salā tika izvietots lielāks britu garnizons un briti savā kontrolē pārņēma divas tuvumā esošas salas, lai nepieļautu iespējamos franču mēģinājumus atbrīvot gāzto imperatoru.
Būru kara laikā (1899-1902) uz salas tika izmitināti apmēram 5000 būru karagūsteķņi.
Salas ekonomija ir ļoti vāja un tā saņem ievērojamu atbalstu no Lielbritānijas. Lielu daļu salas ienākumu veido filatēlijas marku pārdošana.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
||||||||||||||||||||||||||
