Svētais Toms

Vikipēdijas lapa
Svētais Toms
Karavadžo glezna "Neticīgais Toms", kurā redzams, kā Toms pieskaras Jēzum pēc viņa augšāmcelšanās
Apustulis, sludinātājs un kristiešu moceklis
Dzimis 1. gadsimta sākumā
Galileja, Romas impērija (tagad Karogs: Izraēla Izraēlas kontrolē)
Miris 72. gada 21. decembrī
Mailāpūra (tagad Čennaja Karogs: Indija Indija)
Godā visā kristietībā
Piemiņas diena 3. jūlijs
Simboli dvīņi, šķēps, uzstūris
Svētais aizbildnis arhitektiem

Svētais Toms (dzimis 1. gadsimtā, miris 72. gada 21. decembrī) ir viens no Jēzus Kristus divpadsmit apustuļiem. Viņš bija ievērojams ar to, ka, atšķirībā no pārējiem apustuļiem, nebija klāt brīdī, kad Jēzus Kristus ieradās pie saviem mācekļiem pēc augšāmcelšanās. Līdz ar to viņš neticēja, ka Kristus ir augšāmcēlies. Pēc astoņām dienām, kad Jēzus Kristus atkal ieradās pie apustuļiem, Toms beidzot noticēja un teica "Mans Kungs un Mans Dievs!" (Jņ. 20:28). Šī notikuma dēļ viņš ir iesaukts arī par Neticīgo Tomu.

Origens no Aleksandrijas rakstīja, ka pēc Kristus nāves apustulis Toms devies uz Mezopotāmijas un Persijas zemēm sludināt jauno evaņģēliju, nokļuvis Indijas dienvidos (Čolas valstī), kur nogalināts. Vēlāk Sv. Gregors no Tūras (538–594) rakstīja, ka Sv. Toms ir sākotnēji bijis apglabāts Indijā, bet tad viņa mirstīgās atliekas aizvestas uz Edesas pilsētu tagadējās Turcijas teritorijā.

Toma evaņģēlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Toma evaņģēlijs ir kristiešiem strīdīgs nekanonisks dokuments, kas atrasts 1945. gadā Naghammādī Ēģiptē. Pētnieki apgalvo, ka gnosticiskais teksts sniedz apustuļa Toma liecības par Jēzus mācībām, kas nav sastopamas kanoniskajās Bībelēs.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]