Svīrveidīgie

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svīrveidīgie
Apodiformes (Peters, 1940)
Svīre (Apus apus)
Svīre (Apus apus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Īstie putni (Neornithes)
Infraklase Neognati (Neognathae)
Virskārta Svīrveidīgo virskārta (Cypselomorphae)
Kārta Svīrveidīgie (Apodiformes)

Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Svīrveidīgo kārtā ir apmēram 450 sugas, kas iedalītas 3 dzimtās. Tā ir otra plašākā putnu kārta aiz zvirbuļveidīgajiem (Passeriformes).[1]

Svīrveidīgo putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.[2] Lielākā daļa sugu dzīvo mitros, siltos tropu un subtropu Dienvidaustrumāzijas, Dienvidamerikas un Centrālamerikas mežos.[2] Latvijā ligzdo viena svīrveidīgo putnu suga – svīre (Apus apus).[3]

Evolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svīrveidīgajiem putniem ir attīstījusies tāda spārnu anatomija, kas ļauj, tos vicinot, putnam karāties uz vietas gaisā, attēlā sarkanrīkles kolibri (Archilochus colubris)

Svīrveidīgie putni ir attīstījušies ziemeļu puslodē. Primitīvākās vēlā paleocēna ģints Eocypselus fosilijas atrastas Centrāleiropas ziemeļu daļā.[4] Jaunākie pētījumi liecina, ka šīs ģints putnus nevar klasificēt ne kā svīrveidīgos, ne kā lēļveidīgos (Caprimulgiformes). Eocēna sākuma ģints Primapus fosilijas atrastas Anglijā. Šo putnu iezīmes ir līdzīgas gan primitīvām svīrēm, gan pūčlēļiem. Šajā laikā Eiropā valdīja mitrs un silts subtropu klimats, kuru varētu salīdzināt ar mūsdienu Ķīnas dienvidiem.

Eocēna beigās pirms 35 miljoniem gadu no svīrveidīgo putnu kārtas sāka izdalīties primitīvie kolibri. Fosilijas ir atrastas Vācijā, Francijā un Krievijas dienvidos.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visām svīrveidīgo putnu sugām ir ļoti īsas kājas un smalkas pēdiņas.[5] Kārtas zinātniskais nosaukums latīņu valodā nozīmē - pez pēdām. Pēdas ir tik sīkas, ka tās ir piemērotas tikai, lai pieķertos pie zara, sienas, vai kāda cita atbalsta, no kura uzreiz var pacelties spārnos. Atšķirībā no citiem putniem pēdu āda nav zvīņota, to drīzāk varētu raksturot kā pliku ādu. Otra kopējā īpašība visām svīrveidīgo sugām ir gari spārni, kuru augšdelma kauls savukārt ir īss un kompakts.[6] Spārniem ir ideāla konstrukcija, lai svīrveidīgie putni spētu, vicinot spārnus, karāties gaisā.[7] Kopumā svīrveidīgie putni ir ātri lidotāji. Bet adatastes svīre (Hirundapus caudacutus) ir viens no ātrākajiem putniem pasaulē. Tā spēj lidot ar 170 km/st.[8]

Svīrveidīgie putni ir mazi vai vidēji lieli putni.[9] Vismazākais svīrveidīgo kārtā ir bišu kolibri (Mellisuga helenae), kas ir arī mazākais putns pasaulē.[10] Tā garums ir 5 - 6 cm, svars 1,6 - 1,9 g.[11] Lai arī svīres kopumā ir lielākas nekā kolibri, tomēr lielākā auguma svīrveidīgo suga ir milzu kolibri (Patagona gigas), kura ķermeņa garums var sasniegt 35 cm.[12] Bet milzu kolibri nav smagākais svīrveidīgais putns. Tā svars ir tikai 21 g,[9] salīdzinot ar sārto adatastes svīri (Hirundapus celebensis), kuras ķermeņa garums ir 25 cm, bet svars 184 g.[13]

Svīrveidīgo putnu sugām ir kopīgas anotomiskas īpašības ar to tuvākajiem radiniekiem - pūčlēļveidīgajem (Aegotheliformes) un lēļveidīgajem (Caprimulgiformes).[7] Visas trīs kārtas kopā veido svīrveidīgo virskārtu (Cypselomorphae).[2]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Illustrated Encyclopedia of European Birds
  2. 2,0 2,1 2,2 Cypselomorphae I: Introduction and basal orders
  3. Svīrveidīgie (Apodiformes)
  4. Dyke, Gareth J.; Waterhouse, David M. & Kristoffersen, Anette M. (2004): Three new fossil landbirds from the early Paleogene of Denmark. Bulletin of the Geological Society of Denmark 51: 47–56.
  5. BBC: Swifts and hummingbirds
  6. Hyman, Libbie Henrietta (1992). Hyman's Comparative Vertebrate Anatomy. Chicago: University of Chicago Press, page 39. ISBN 0-226-87013-8
  7. 7,0 7,1 Mayr, Gerald (2002): Osteological evidence for paraphyly of the avian order Caprimulgiformes (nightjars and allies). Journal für Ornithologie
  8. Amazing Bird Records
  9. 9,0 9,1 The inner bird: anatomy and evolution
  10. Bee hummingbird (Mellisuga helenae)
  11. ARKive: Facts of Bee hummingbird
  12. How to identify them
  13. Purple Needletail

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]