Svītrainā pūce

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svītrainā pūce
Surnia ulula (Duméril, 1805)
Svītrainā pūce
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pūčveidīgie (Strigiformes)
Dzimta Pūču dzimta (Strigidae)
Ģints Svītrainās pūces (Surnia)
Suga Svītrainā pūce (S. ulula)
Izplatība
Surnia ulula dis.png

Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā. Vēsturiski ligzdojusi arī Latvijā, pēdējās desmitgadēs sastopama kā reta ieceļotāja un ziemotāja. Svītrainajai pūcei ir trīs pasugas, Latvijā sastopama nominālpasuga S. ulula ulula.[1] Svītrainā pūce ir vienīgā suga svītraino pūču ģintī (Surnia).

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā ligzdotāja sastopama Eirāzijas uz Ziemeļamerikas skujkoku taigas zonā, tai skaitā arī Eiropā: Skandināvijas un Somijas mežu zonas ziemeļos un Krievijā. Austrumos izplatības areāls sasniedz Kamčatku un Sahalīnu. Svītrainā pūce pārsvarā ir nometniece, kas ziemo ligzdošanas areālā, tomēr atsevišķi īpatņi ziemās regulāri klejo uz dienvidiem ārpus areāla, Eiropā sasniedzot arī Dāniju, Vāciju un Poliju.[1]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūrā tiek minēts, ka 19. gadsimtā svītrainā pūce Latvijā bijusi ligzdojoša suga,[1] taču mūsdienās kā ligzdotāja vairs nav sastopama. Tādējādi Latvija un Igaunija ir vienīgās valstis Eiropā, kur tā ir izzudusi kā ligzdotāja (Igaunijā pēdējo reizi ligzdošana pierādīta 1974. gadā[2]). Pēdējās desmitgadēs Latvijā sastopama kā reta, bet regulāra ieceļotāja un ziemotāja, pie kam tieši pēdējos gados svītrainās pūces tiek novērotas katru ziemu, ko gan var skaidrot arī ar putnu vērošanas intensitātes pieaugumu. 2012.—2013. gada ziemā Ādažu poligonā novērota līdz tam nepieredzēta trīs ziemojošos putnu koncentrēšanās.[3]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svītrainās pūces mazulis

Svītrainā pūce ir vidēja izmēra pūce, tās spārnu plētums ir 74-81 cm, ķermeņa garums, pateicoties salīdzinoši garajai astei, 36-39 cm.[1] Apspalvojums raibs: mugura tumši brūna ar baltiem plankumiem, vēders balts ar ļoti raksturīgu tumšu svītrojumu, no kā arī cēlies sugas latviskais nosaukums. Acis un knābis dzelteni, daudzām pūču sugām raksturīgo "austiņu" nav. Svītrainajai pūcei ir raksturīgs ātrs, mērķtiecīgs lidojums, parasti nelielā augstumā virs zemes.

Svītrainā pūce ir krēslas stundās un dienā aktīvs plēsējs, kas pamatā medī sīkos grauzējus (strupastes, peles, lemingus), retāk putnus, vāveres. Barojas, vērojot apkārtni no novērošanas punkta (neliela koka galotnes, staba u.tml.), un pēc tam metoties uzbrukumā noskatītajam medījumam.

Aizsardzība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugai ir plašs izplatības areāls, tādēļ globālā mērogā tā netiek uzskatīta par apdraudētu.[4] Eiropas populācija ir salīdzinoši neliela (ap 9000 pāru[5]), tomēr arī tā ir visai stabila un pašreiz nav apdraudēta.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas putni: Svītrainā pūce Putni.lv
  2. Owls in Estonia
  3. Februāris 2013 Latvijasputni.lv
  4. Surnia ulula. The IUCN Red List of Threatened Species™ (2013-3-6).
  5. Surnia ulula Birdlife.org

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Putni.lv Latvijas putni: Svītrainā pūce