Svante Arrēniuss

Svante Arrēniuss; Svante Arrhenius
Personīgā informācija
Dzimis	1859. gada 19. februārī; Vīkas muiža, Zviedrija
Miris	1927. gada 2. oktobrī (68 gadi); Stokholma, Zviedrija
Tautība	Zviedrs
Zinātniskā darbība
Zinātne	Fizika, ķīmija
Darba vietas	Tehnoloģiju Karaliskais institūts
Alma mater	Upsālas universitāte, Stokholmas universitāte
Apbalvojumi	Nobela prēmija ķīmijā (1903)

Svante Augusts Arrēniuss (zviedru: Svante August Arrhenius; dzimis 1859. gada 19. februārī, miris 1927. gada 2. oktobrī) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem. 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.^[1] Viņa vārdā ir nosaukts vienādojums, krāteris uz Mēness un laboratorija Stokholmas universitātē. Viņš ir pazīstams arī kā elektrolītiskās disociācijas teorijas pamatlicējs. Strādājis arī Rīgā, kad izstrādājis jonu teorijas pamatprincipus, S. Arrēniuss ir Rīgas Politehniskā institūta goda loceklis (1912).^[2]

Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

↑ 1903. gada Nobela prēmija ķīmija. Nobelprize.org. Atjaunināts: 2012. gada 20. aprīlī.
↑ Latvijas enciklopēdija, 1. sējums, Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002, 326. lpp., ISBN 9984-9482-1-8

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Apbalvojumi
Priekštecis: Hermanis Emīls Fišers	Nobela prēmija ķīmijā 1903	Pēctecis: Viljams Ramzajs