Svaru stienis

Vikipēdijas lapa

Svaru stienis ir sporta rīks, kuru izmanto svarcelšanā, pauerliftingā, kā arī vienkārši spēka vingrinājumos, lai attīstītu muskuļu spēku vai apjomu.

Svaru stieņa lielāko daļu aizņem satvērienam domātā daļa, kas atrodas uz abām pusēm no centra. Lielākoties tām ir divas vai vairāk rievotas daļas, kas ir domātas satvērienam. Rievojums domāts, lai stieni būtu vieglāk noturēt rokās. Abos galos atrodas stieņa daļa, kas domāta svaru disku jeb ripu uzlikšanai. Tās varbūt atšķirīgas pēc sava principa, piemēram, ar vītni, uz kuras tie skrūvēts uzgrieznis, kas notur ripas vietā. Olimpisko spēļu svaru stieņa standartam galos ir pievienota daļa, kas ir piestiprināta pie stieņa. Tās galvenā īpašībā ir rotācija ap savu asi, kas nodrošina to, ka kustības ar stieni nav saraustītas. Iepriekšminētais standarts arī nosaka to, ka diski galos tiek nostiprināti ar noteikta lieluma un svara (2,5 kg) slēdzenēm. Ar svaru stieni ir iespējams veikt ļoti lielu skaitu vingrinājumu nodarbinot dažādas muskuļu grupas, piemēram, roku, kāju, muguras un citus muskuļus.

Olimpiskais standarts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz to, ka ražotāji piedāvā dažādu variantu svaru stieņus, tomēr sacensībās tiek izmantoti noteikta smaguma, izmēra, lieluma svara stieņi. Viens no izplatītākajiem standartiem ir tas, kuru izmanto Olimpiskajās spēlēs. Viena no būtiskākajām īpašībām ir tas, ka šī standarta stieņiem daļa, kas domāta svaru disku uzlikšanai griežas ap savu asi, kas ļauj vieglāk un precīzāk veikt vingrinājumu, kā arī novērš nevēlamas sekas, piemēram, saraustītu stieņa pacelšanu.

Vīriešu svarcelšanas stienis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīriešu olimpiskais stienis ir 220 centimetrus garš un 20 kilogramus smags. Galos tā diametrs ir 50 milimetri, bet satvērienam domātajā daļā 28 milimetri. Uz satvērienam domātās daļas ir 910 milimetrus lieli rievojumi katrā pusē, kas domāti satvērienam. Ārpus Olimpiskajām spēlēm šis standarts tiek izmantots arī sacensības, kur piedalās sievietes, ja to atļauj federācijas noteikumi. Svaru stienim pievieno izmantojot svaru diskus. Kopējais svaru stieņa smagums parasti nav limitēts, respektīvi, stienis kopā ar ripām var svērt tik daudz, cik vien atlēts piesaka savā piegājienā. Ārpus Olimpiskajām spēlēm, ja to nosaka attiecīgās federācijas noteikumi, varbūt noteikts svars, kurš tiek uzskatīts par maksimālo.

Sieviešu svarcelšanas stienis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieviešu svarcelšanas stienis pēc izskata ir tāds pats kā vīriešu, bet tas ir nedaudz īsāks (205 centimetri) un vieglāks (15 kilogrami). Satvērienam domātā daļa arī ir nedaudz mazāka, respektīvi, 25 milimetri.

Svaru diski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensības, kurās tiek izmantoti diski, kuru krāsa atbilst noteiktam svaram

Standarts nosaka, ka svaru diski ir izgatavoti no metāla un apvilkti ar gumiju. To diametrs ir 450 milimetri 25, 20 un 10 kilogramus smagajiem diskiem, bet mazāka svara diskiem diametrs ir mazāks.

Disku krāsas ir atbilstošas noteiktam svaram.

Krāsa Masa (kg)
sarkana 25
zila 20
dzeltena 15
zaļa 10
balta 5
sarkana 2.5
zila 2
dzeltena 1.5
zaļa 1
balta 0.5

Pauerliftingā tiek izmantoti arī 50 kilogramus smagi diski.

Variācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trenējoties var izmanto jebkuru svaru stieni. Pastāv dažādas stieņa variācijas, kas ļauj izpildīt noteiktus vingrinājumus, piemēram, stieņi ar W burta izliekumu vidū. Tāpat svaru ripas varbūt izgatavotas no dažādiem materiāliem, piemēram, tērauda, čuguna. Parasti, lai ražošana būtu lētāka, tās tiek izgatavotas tieši no metāla un bez gumijas apvalka. Ripas varbūt nevis apaļas, bet gan kantainas, lai novērstu to ripošanu esot uz zemes. Lai būtu vieglāk ripas satvert un uzlikt uz stieņa, tām var būt caurumi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]