Svetozars Gligoričs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svetozars Gligoričs
Светозар Глигорић
Svetozars Gligoričs 1966. gadā
Svetozars Gligoričs 1966. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1923. gada 2. februārī
Valsts karogs: Dienvidslāvija Belgrada, Dienvidslāvija
Miris 2012. gada 14. augustā (89 gadi)
Valsts karogs: Serbija Belgrada, Serbija
Pilsonība Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija
Karogs: Serbija Serbija
Nodarbošanās šahists

Svetozars Gligoričs (serbu: Светозар Глигорић; 1923. gada 2. februāris, Belgrada - 2012. gada 14. augusts, Belgrada) bija Dienvidslāvijas un Serbijas starptautiskais lielmeistars šahā (1951).

Šahista karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu sācis spēlēt 13 gadu vecumā. 1938. gadā kļuvis par Belgradas šaha kluba čempionu. 1939. gadā Zagrebā kļuvis par Dienvidslāvijas amatieru čempionu. Otrā pasaules kara laikā cīnījies Dienvidslāvijas partizānu vienībā. Pēc kara kļuvis par profesionālu šahistu. 11 reizes uzvarējis Dienvidslāvijas šaha čempionātos (1947, 1948, 1949, 1951, 1956, 1957, 1958, 1959, 1960, 1962, 1965).[1] Pirmais panākums starptautiskajos turnīros bija uzvara Varšavas šaha turnīrā 1947. gadā.[2]. Vēlākajos gados uzvarējis turnīros Marderplatā (Argentīna) (1950), Londonā (1951), Stokholmā (1954), Belgradā (1964), Manilā (1968), Mihaila Čigorina memoriālā Sočos (1986, kopā ar Aleksandru Beļavski un Rafaelu Vaganjanu).[3]

Vairākkārtējais Pasaules šaha čempiona izcīņas ciklu dalībnieks. Astoņas reizes piedalījies starpzonu turnīros, kuros trīs reizes izcīnījis tiesības piedalīties pretedentu turnīros. Debijas reizē 1953. gadā pretendentu turnīrā Cīrihē palicis 13. vietā.[4] 1958. gadā izcīnījis 2. vietu starpzonu turnīrā,[5] bet 1959. gadā pretendentu turnīrā Dienvidslāvijā ieņēmis 6. vietu.[6] 1968. gadā Belgradā zaudējis pretendentu ceturtdaļfināla maču Mihailam Tālam ar 3½:5½.[7]

Ilgus gadus Gligoričs bija Dienvidslāvijas šaha izlases līderis. 15 reizes (1950-1974, 1978, 1982) piedalījies Pasaules šaha olimpiādēs. Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (1950), 6 sudraba (1956, 1958, 1962, 1964, 1968, 1974) un 5 bronza (1952, 1954, 1960, 1970, 1972) medaļas, kā arī individuālo zelta medaļu (1958). Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 8 reizes (1957-1983), komandu vērtējumā iegūstot 5 sudraba (1957, 1961, 1965, 1973, 1983) un bronzas (1977) medaļas, kā arī individuāli 4 zelta (1965, 1973, 1980, 1983), sudraba (1957) un bronzas (1970) medaļas. 1970. gadā piedalījies PSRS un pārējās pasaules mačā Belgradā, kur pie 5. galdiņa zaudējis Jefimam Helleram ar 1½:2½ (+0, =3, -1).[8]

Bijis arī daudzu šaha grāmatu autors un piedalījies tādu izdevumu kā «Šaha informators» un «Šaha atklātņu enciklopēdija» sagatavošanā. Kā šaha teorētiķis devis vērtīgu ieguldījumu daudzu atklātņu izstrādē, sevišķi indiešu aizsardzībā un spāņu atklātnē. Interesanti, ka neilgi pirms savas nāves 88 gadu vecumā Gligoričs izdevis arī savu mūzikas albumu «How I survived the 20th century», kurā apvienojis džeza, blūza un repa elementus.[9]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]