Sviests

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sviests

Sviests ir piena produkts, kuru gatavo, sakuļot pilnpiena krējumu. Sviestu izmanto kā pārtikas piedevu un kā taukvielu cepšanai. Sviests parasti ir gaiši dzeltens, bet tā krāsa var variēt no tumši dzeltenas līdz baltai. Sviesta krāsa ir atkarīga no barības, kuru ēdis dzīvnieks, no kura iegūts sviesta gatavošanai izmantotais piens. Rūpnieciski ražojot sviestu, tā krāsa bieži vien tiek mainīta, izmantojot pārtikas krāsvielas.

Aukstumā sviests ir cietā stāvoklī. Tā kušanas temperatūra ir aptuveni 32–35 °C. Sviesta blīvums ir 911 kg/m3 jeb g/L.[1]

Sviesta kulšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķērne sviesta kulšanai

Lai pagatavotu sviestu, tiek kults pilnpiena krējums. Šim nolūkam izmanto ķērni — īpašu trauku sviesta kulšanai un tā uzglabāšanai. Sviestu var kult arī citos traukos. Mazos daudzumos sviests tiek kults ar roku, bet rūpniecībā izmanto īpašas iekārtas. Kulšanas laikā ik pa laikam nolej nost šķidrumu — paniņas. Dažreiz masai pielej klāt ūdeni un turpina kult, bet pēc laika to atkal lej nost. Nereti sviestam tiek pievienots sāls, lai tas ilgāk uzglabātos, kā arī garšai. Kulšanas process turpinās līdz iegūta viendabīga masa.

Kā krējums, tā sviests ir emulsijas no ūdens un piena taukiem, bet krējumā dispersijas vide ir ūdens un dispersā fāze — tauki, t.i., sīkas tauku lodītes peld ūdenī. Sviestā ir otrādi — dispersijas vide ir tauki, kuros disperģēti ūdens pilieniņi. Kuļot sviestu, krējuma tauku lodītes saplūst kopā lielā masā.

Sviesta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sviestu var iedalīt divās lielās grupās: no saldā krējuma gatavotā sviestā un skābā krējuma gatavotā sviestā. Tālāks sviestu iedalījums ir atkarīgs no pievienoto piedevu klāsta, piemēram, ja pievieno kaņepju sēklas, iegūst kaņepju sviestu. Sviesta veidi var atšķirties arī pēc gatavošanas metodēm, piemēram, kausējot sviestu, var iegūt dzidrināto sviestu (gī sviestu). Protams, sviestu var iedalīt arī pēc dzīvnieka, no kura ir iegūts sviesta gatavošanai izmantotais piens. Visizplatītākais ir no govs piena iegūtais sviests.

Sviesta uzturvērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

100 grami sviesta satur 81 gramu tauku,[2] no kuriem 63% ir piesātinātie tauki. 100 gramos ir 717 kcal enerģijas.[2] Tajos vēl ir 2,32 mg E vitamīna un 684 μg A vitamīna.[2] No minerālvielām sviests satur 643 mg nātrija un pa 24 mg kalcija, fosfora un kālija.[2] Vēl 100 grami produkta satur 215 mg holesterīna.[2]

Sviesta izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sviestu gandrīz vienmēr izmanto kopā ar citiem pārtikas produktiem. Kā atsevišķu pārtikas produktu to reti izmanto. Sviests ļoti plaši tiek lietots ziešanai uz maizes. To lieto arī kā piedevu putrām, kā arī dažādu konditorejas izstrādājumu mīklās. Sviestu izmanto arī cepameļļas vietā, ja nepieciešams kādu produktu uzcept.

Sviesta patēriņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā visvairāk sviesta vidēji uz vienu cilvēku tika patērēts Francijā un Vācijā (attiecīgi 7,4 un 6,2 kg uz cilvēku).[3] Eiropas Savienībā vidēji viens cilvēks gadā patērēja 3,7 kg sviesta,[3] bet Latvijā — 2,8 kg uz cilvēku.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Density (angliski). The Physics Hypertextbook. Atjaunināts: 2014. gada 28. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Butter, salted (angliski). United States Department of Agriculture. Atjaunināts: 2014. gada 28. oktobrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 Total Butter Consumption (angliski). Canadian Dairy Information Centre. Atjaunināts: 2014. gada 28. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]