Svilpis

Svilpis; Pyrrhula pyrrhula, (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta	Žubīšu dzimta (Fringillidae)
Ģints	Svilpji (Pyrrhula)
Suga	Svilpis (P. pyrrhula)

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels, pie zvirbuļveidīgo kārtas un žubīšu dzimtas piederošs putns — dziedātājputns. Kā liecina putna latviskie nosaukumi, citu vidū tas izceļas gan ar savu dziedāšanas (jeb pareizāk būtu sacīt — svilpošanas) prasmi, gan ārējo izskatu. Izšķir 10 svilpja pasugas, bet Latvijā mājo Pyrrhula pyrrhula pyrrhula.

Satura rādītājs

1 Izskats un pazīmes
2 Izplatība
3 Ligzdošanas vietas
4 Barošanās
5 Galerija
- 5.1 Fotogrāfijas
- 5.2 Zīmējumi
6 Ārējās saites

Izskats un pazīmes [izmainīt šo sadaļu]

Lai arī putniņš ir augumā neliels, svilpim jeb sarkankrūtītim ir drukna un masīva galva bez uzskatāma kakla, kādēļ arī varbūt to angļu valodā dēvē par “bullfinch” jeb “buļļ-žubīti”. Putna augšējā ķermeņa daļa ir pelēka, turpretim “cepurīte”, seja, mazais, līkais, platais knābis un lidspalvas ir melnā krāsā; svilpja rumpis ir balts. Putna spārni lidojumā labi izceļas. Putnu tēviņiem ķermeņa apakšdaļa ir sārtā krāsā, mātītēm un jaunajiem putnēniem — pelēki dzeltenbrūnā.

Neuzmācīgā putniņa dziesma skan līdzīgi aprautu svilpju skaņām.

NB! Nesajaukt ar sarkanrīklīti, kas ir Mušķērāju dzimtas dziedātājputns.

Izplatība [izmainīt šo sadaļu]

Svilpis izplatīts no Rietumeiropas pāri Āzijas mērenā klimata teritorijai līdz pat Kamčatkai. Tādēļ arī putna angliskais nosaukums skanEirāzijasvilpis. Pārsvarā svilpis ziemo ligzdošanas teritorijā, tomēr vairums tālāk ziemeļos mītošo putnu veic ceļojumus tuvāk dienvidiem. Latvijā svilpis jeb sarkankrūtītis bieži sastopams. Ja ziemā no Latvijas svilpis aizceļo uz dienvidu pusi, šurp savukārt atlido citi svilpji no ziemeļu reģioniem. Ārpus vairošanās sezonaspavasara svilpji neuzturas lielos baros, bet redzami pa pārim vai nelielās grupās.

Ligzdošanas vietas [izmainīt šo sadaļu]

Svilpim patīk jauktu koku meži ar eglājiem, arī parki un dārzi. Ligzdošanai tas vislabprātāk izvēlēsies kādu krūmāju vai koku un ligzdā, ko būs uzbūvējis dažas pēdas no zemes, iedēs 4-7 oliņas.

Barošanās [izmainīt šo sadaļu]

Zvirbuļveidīgais putniņš barojas lielākoties no sēklām un augļu koku pumpuriem, tādēļ dažkārt iekoptos augļu dārzos var kļūt par kaitēkli. Labprātāk gan putns dos priekšroku nātru, skābeņu un kazeņu, kā arī ligustra, bērza un oša sēklām, bet ja to aptrūksies — tad meklēs pumpurus.

Ziemā svilpis dažkārt neatteiksies paviesoties arī mākslīgi ierīkotās barotavās.