Svins

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svins
82

4
18
32
18
8
2
Pb

207,2 g/mol

[Xe]4f145d106s26p2
Pb-TableImage.png
Metal cube lead.jpg     Svina konteineri.JPG
Svina kubs un svina konteineri radioaktīvu vielu glabāšanai
Oksidēšanas pakāpes +4, +2
Elektronegativitāte 1,8
Blīvums 11340 kg/m3
Kušanas temperatūra 600,61 K (327,46 °C)
Viršanas temperatūra 2022 K (1749 °C)

Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82. Svins ir toksisks smagais metāls ar relatīvi labu korozijas izturību. Brīvā veidā svins dabā ir sastopams ļoti reti. Svins veidojas arī daudzu smago radioaktīvo izotopu sabrukšanas procesā. Lielu daļu svina iegūst no sulfīdu rūdas, ir sastopamas arī karbonātu un sulfātu rūdas (svina sulfāts ir mazšķīstošs). Lielu daļu svina iegūst arī, pārstrādājot nolietotus svina izstrādājumus. Viens no nozīmīgākajiem svina pielietojumiem ir akumulatoros. Svinam savienojumos var būt oksidēšanas pakāpes +2 un +4.

Bioloģiskā nozīme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svins ir toksisks. Tas var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvārīgākā ir nervu sistēma, sevišķi bērniem: zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstas locītavās, potītēs), notiek izmaiņas asins sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma. Kā to rāda virkne pētījumu, svins intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā.

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svins ir samērā mīksts, bet smags metāls ar zilgani pelēku spīdumu, kas gaisā oksidējas un pārklājas ar blīvu svina oksīda aizsargkārtiņu. Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdu apdedzinot un tad apstrādājot ar ogli. Taču svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie mazizplatītiem elementiem.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina izmantošanas iespējas tehnikā ir novedušas pie tā, ka lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē. Atmosfērā atrodas ap 180 000 t svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu. Ņemot vērā, ka gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, nav pārsteidzoši, ka pēdējā laikā pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā 1,2 mg/kg, Abramova ledājā 0,2 mg/kg).

Svina savienojumus (galvenokārt tetraetilsvinu) arī izmantoja, lai degvielai palielinātu oktānskaitli, kā arī, lai tā tik ātri neizgarotu, taču svins piesārņo dabu, nosēžas uz augiem, kurus vēlāk uzņemam barībā, kā arī piesārņo pēcsadegšanas katalizatoru. Lai palielinātu oktānskaitli, mūsdienās lieto citas degvielas piedevas, piemēram, metil-terc-butilēteri (MTBE). Tetraetilsvinu vēl joprojām mēdz lietot par piedevu aviācijas benzīnam.

Svina oksīdu (PbO) lieto arī svina stikla (kristālstikla paveids) ražošanai. Šie stikli labi lauž gaismu un absorbē rentgenstarus, tāpēc tos lieto optiskajās ierīcēs un kineskopu priekšējiem stikliem. Svina oksīds ir viens no PZT pjezoelektriskās keramikas komponentiem. Agrāk svina oksīdu lietoja arī keramikas glazūrām, taču tām ir slikta ķīmiskā izturība un svins šķīst ārā, nonākot apkārtējā vidē.