Tērbatas vaivadija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Województwo dorpackie
Dorpato vaivadija
Tērbatas vaivadija
Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija
Blank.png
1598 – 1621 (1660)

Ģerbonis of

Ģerbonis

Location of
Tērbatas vaivadija Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā
Pārvaldes centrs Tērbata
Politiskā struktūra Vaivadija
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Pārdaugavas hercogistes prezidijus pārdēvēja par vaivadijām
 - Pārdaugavas hercogistes pārvaldes reforma 1598. gads
 - Poļu-zviedru karš (1600-1629) 1600.-1629. gads
 - Otrais Ziemeļu karš 1655.-1661. gads
Platība 9 000 km²

Tērbatas vaivadija (poļu: Województwo dorpackie) bija neilgu laiku pastāvoša Livonijas Pārdaugavas hercogistes administratīva vienība pēc pārvaldes reformas 1698. gadā. Tērbatas vaivadijā bija iekļauta arī neliela daļa no tagadējās Latvijas teritorija (g.k. Strenču novads uz ziemeļiem no Gaujas).

Izveides apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts uzvaras Livonijas karā (Jamzapoļskas miera līgums) 1582. gadā tika izdota Livonijas satversme (Constitutiones Livoniae), kas regulēja hercogistes valsts iekārtu, paredzot, ka iekšējās lietas izlems Livonijas landtāgs. Province tika sadalīta trīs prezidijos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas), kurus pārvaldīja prezidenti, kas pakļāvās Livonijas gubernatoram. Arī latviešu apdzīvotās teritorijas uz ziemeļiem no Gaujas daļēji tika iekļautas Tērbatas prezidijā.

1598. gadā Polijas-Lietuvas karalis Sigismunds III Vāsa iebruka Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts Stongebrū kaujā un bija spiests atgriezties Polijā. Kara priekšvakarā tika reformēta Pārdaugavas hercogistes iekārta, padarot to līdzīgāku Polijas-Lietuvas citu sadaļu (Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas) pārvaldei. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu no troņa, kas kalpoja par iemeslu Poļu-zviedru kara (1600-1629) sākumam.

Kara laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara pirmajā daļā 1600. - 1601. gadā zviedriem izdevās iekarot Tērbatas vaivadiju. Tomēr Lietuvas lielhetmanim Hodkevičam izdevās atkarot zviedru ieņemto un 1602. gada sākumā zviedru rokās bija palikusi tikai Tartu, kas padevās pēc aplenkuma. 1604. gadā poļi uzvarēja divas lielas kaujas Zviedru Igaunijā netālu no Paides. Karš Tērbatas vaivadijā atsākās pēc 1617. gada februāra, kad Zviedrija bija noslēgusi Stolbovas miera līgumu, kurš izbeidza tās karu ar Krieviju. Kara trešajā daļā (1620-1622) poļu un lietuviešu karaspēks cieta smagu sakāvi pie Rīgas un Zemgalē, pēc Jelgavas pamiera noteikumiem atteicās no Vidzemes, tomēr Tērbatas cietoksnis nepadevās zviedriem līdz 1625. gada 26. augustam.

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiāli Polijas-Lietuvas kopvalsts atteicās no Tērbatas vaivadijas tikai pēc Olivas miera līguma parakstīšanas 1660. gadā.

Galvenās pilis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tērbata, Vanavastselīna, Peltsamā.

Stārastijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pērnavas vaivadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Tērbatas vaivadu rezidenci (1553. gada attēls).

Rezidēja Tērbatas pilsētā:

  • Jans Abramovičs (Jan Abramowicz, no 1598.)
  • Gerards Denhofs (Gerard Denhoff, līdz 1600.)
  • Marcins Kurčs (Marcin Kurcz, 1600-1602)
  • Teodors Karnkovskis (Teodor Dadźbog Karnkowski)
  • Nikolajs Kiška (Mikołaj Kiszka, 1617-1627)