Tērvete (Tērvetes pagasts)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Tērvetes pagastā. Par citām jēdziena Tērvete nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tērvete
—  Vidējciems  —
Tērvetes centrs
Tērvetes centrs
Tērvete
Red pog.png
Tērvete
Koordinātas: 56°28′47″N 23°23′25″E / 56.47972, 23.39028
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Tērvetes novads
Pagasts Tērvetes pagasts
Iedzīvotāji (2005)[1]
 - kopā 420
Pasta nodaļa LV-3730 Zelmeņi

Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Tērvetes novada Tērvetes pagastā.

Tērvetē atrodas seno zemgaļu Tērvetes pilskalns un Tērvetes dabas parka tūrisma informācijas centrs. Uzsākta Tērvetes koka pils rekonstrukcija. Annas Brigaderes māja–muzejs „Sprīdīši” un vecā muižas krogus ēka („Pagasta ēka”) ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un pilsdrupas).

Senākā Tērvetes nocietinātā apmetne no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. konstatēta Klosterkalnā. Tērvetes pilskalns ar Svētkalnu un senpilsētu bija viens no senās Zemgales valsts pārvaldes centriem, kas pirmo reizi pieminēts Livonijas Indriķa hronikas 1219. gada notikumu aprakstā. Tērvetē notika vairākas lielas kaujas starp zemgaļu un krustnešu karaspēkiem līdz 1286. gadam, kad zemgaļi savu pili nodedzināja un pārcēlās uz tagadējo Lietuvu. Lai aizsargātos pret lietuviešu uzbrukumiem, 1339. gadā zemgaļu priekšpils vietā Livonijas ordenis uzcēla Hofzumberges (vācu: Hof zum Berge) mūra pili jeb "(pils)kalna pagalmu", ko vēlāk latviski sāka dēvēt par "Kalnamuižu". 1596. gadā Kalnamuižas pilī parakstīja līgums par Kurzemes un Zemgales herocgvalsts sadalīšanu starp Gotharda Ketlera dēliem Frīdrihu (ieguva Zemgales un Sēlijas daļas) un Vilhelmu (ieguva Kurzemes daļu). Draudzē ietilpa Kroņauces, Penkules, Cimeres, Kalnamuižas, Abgunstes un Zaļās muižas novadi.

No 1795. gada, kad hercogvalsti anektēja Krievijas impērija, līdz 1920. gada agrārajai reformai Tērvetes Kalnamuiža atradās grāfu Pālenu dzimtas īpašumā. Viņi uzcēla Kalnamuižas koka kungu māju ar saimniecības ēkām un Pālenu kapliču (1906) Tērvetes kapos. Kalnamuižas vārdu saglabājusi arī baznīca un draudze. Kalnamuižas baznīca ir celta 1614. gadā un 1815. gadā atjaunota pēc Napoleona armijas iebrukumā nodarītajiem postījumiem. 1840. gadā uzcēla Tērvetes ūdensdzirnavas, kura vēlāk bija iekārtota skola. 1922. gadā ēku kā Latvijas valsts balvu par literāro darbību saņēma Anna Brigadere. 1964. gadā Tērvetes luterāņu baznīcu slēdza 1932. gadā atvērta funkcionālisma stila celtā Tērvetes tuberkulozes sanatorija (arhitekts A. Klinklāvs, K. Zemdegas ciļņi), kur tagad atrodas Kurzemes novada rehabilitācijas centrs.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tērvetē dzīvojis mācītājs un Apgaismības kustības darbinieks Kristofs Frīdrihs Neanders, rakstniece Anna Brigadere, mikrobiologs Kristaps Helmanis, grāmatu izdevējs Jānis Rapa, dabas parka idejas autors un dibinātājs Miķelis Kļaviņš.

Tērvetes koka pils rekonstrukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projekts paredz ilgākā laika posmā pabeigt pilnīgu Tērvetes koka pils rekonstrukciju Tērvetes "Lielķēniņos", izveidojot plašu ekspozīciju par Tērvetes senvēsturi. Dotajā brīdī ir uzcelta pils Austrumu daļa, kur iekārtota ekspozīcija par Tērvetes pili un zemgaļu materiālo kultūru, turpmāk tiks veikti celtniecības darbi pie pārējās Ziemeļu un Dienvidu nocietinājumu sistēmas un pagalma apbūve ar dzīvojamām un saimniecības ēkām.[2]

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]