Tīkla slānis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tīkla slānis (network layer) ir 3. slānis 7 slāņu OSI un 5 slāņu TCP/IP modeļos. Tas apkalpo transporta slāni un izmanto datu posma slāņa funkcijas. TCP/IP modelī šo slāni sauc arī par Interneta slāni (Internet layer, Internetwork layer).

Tīkla slānis nodrošina pakešu piegādi no sūtītāja saņēmējam, kamēr datu posma slāņa uzdevums ir nogādāt paketi viena lēkuma (hop) ietvaros starp tīkla iekārtām.

Tīkla slāņa funkcijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīkla slānim ir sekojošas funkcijas

Loģiskās adresācijas nodrošināšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīkla slānis definē loģiskās adreses, kas nav atkarīgas no fiziskās vides, piemēram, IP adreses. Šis slānis veic loģisko adrešu piesaisti fiziskajām (resolution). IP protokolam šo funkciju veic ARP.

Iekapsulēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīkla slānis izveido paketes, iekapsulējot no augstāka līmeņa saņemtos datus, pievienojot tiem tīkla slāņa informāciju, visbiežāk galvenes (header) veidā.

Fragmentēšanas/defragmentēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādā fiziskā slāņa vidēm var būt dažāds nosūtāmo datu apjoma ierobežojums (MTU). Tīkla slāņa uzdevums ir, nepieciešamības gadījumā, fragmentēt paketi - sadalīt to mazākās daļās — fragmentos.

Forwarding[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīkla slāņa uzdevums iekārtā ir pārsūtīt no viena tīkla segmenta saņemtās paketes citam tīkla segmentam, Šo procesu sauc par forwarding.

Maršrutēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīkla slānim ir jāizvēlas pakešu ceļš tīklā atkarībā no tīkla topoloģijas un paketē ietvertās informācijas. Šo ceļa izvēles funkciju sauc par maršrutēšanu un realizē ar maršrutēšanas protokoliem. Maršrutēšanas procesā iegūtā informācija tiek izmantota forwarding procesā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]