Taisnības un attīstības partija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Taisnības un attīstības partija
Adalet ve Kalkınma Partisi
Vadītājs Redžeps Tajjips Erdoans
Dibināta 2001. gada 14. augusts
Galvenā mītne Valsts karogs: Turcija Ankara, Turcija
Jaunatnes spārns AK Gençlik
Ideoloģija Ekonomiskais liberālisms[1]
Sociālais konservatīvisms[1][2][3]
Oficiālās krāsas Dzeltena, oranža, zila, balta
Parlaments
317 / 550

Turcijas politiskās partijas

Taisnības un attīstības partija (turku: Adalet ve Kalkınma Partisi, AK Parti vai AKP[4]) ir labēja, konservatīva partija Turcijā. Partiju bieži vērtē kā mēreni islāmisku partiju, līdzīgi kristīgajiem demokrātiem kristiešu Eiropā. 2008. gada 17. martā uzsākts tiesas process par partijas slēgšanu.

AKP sevi pozicionē kā mērenu, labēju konservatīvu partiju. 2007. gada vispārējās vēlēšanās tā uzvarēja, iegūstot aptuveni pusi no nodotajām balsīm[5] un tās priekšsēdētājs, bijušais Stambulas mērs Redžeps Tajjips Erdoans ir Turcijas premjers.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taisnības un attīstības partija izveidojās no bijušajiem Labklājības partijas biedriem, kuri uz 1996. gadā vadīja koalīciju. 2000. gadā Labklājības partiju likvidēja militāristi, jo pēc militāro amatpersonu uzskatiem, viņi apdraudēja Turcijas sekulārismu. 2001. gada 14. augustā daļa Labklājības partijas biedru, kurus dēvēja par reformistiem (turku valodā: Yenilikçiler), izveidoja Taisnības un attīstības partiju. Partijas vadītājs Redžeps Tajjips Erdoans, dibinot partiju, deklarēja, ka: „AKP nav politiska partija ar reliģisku asi”.

Pēc grūta iesākuma, kamēr Erdoans nebija vēl kļuvis par premjeru, partija nostabilizējās. Tā pārdzīvoja 2003. gada Irākas iebrukuma krīzi, neskatoties uz spēcīgu pretestību no Republikāņu tautas partijas puses, kas kavēja ASV plānu realizēšanu iebrukumam Irākā no Turcijas. Republikāņi arī nepieļāva Turcijas karaspēka nosūtīšanu uz Irāku, ko AKP būtu atbalstījuši. Valdība ir panākusi to, ka Turcijas uzņemšanai ES jau ir noteikts termiņš, jo Turcija pilnībā atbalsta Kipras jautājuma atrisināšanas Annana plānu. Turcijā ir uzsāktas ievērojamas strukturālas reformas un tās politiskie sasniegumi ir nodrošinājuši izkļūšanu no ilgstošā hiperinflācijas perioda līdz 8,8% inflācijai 2004. gada jūnijā. Tādi ievērojami izdevumi kā Financial Times un The Economist publicējuši viedokli, ka AKP vadībā valdība ir bijusi veiksmīgākā vairākās pēdējās desmitgadēs.

2004. gada pašvaldību vēlēšanās AKP ieguva nepieredzētu balsu skaitu: 34%, spēcīgi vājinot sekulārās nacionālistiskās Republikāņu tautas partijas pozīcijas dienvidu un rietumu piekrastē, kā arī Sociāldemokrātiskās tautas partijas pozīcijas kurdu apdzīvotajos reģionos Turcijas dienvidaustrumos.

2005. gada janvārī AKP tika uzņemta Eiropas Tautas partijā (EPP) par novērotāju un to, iespējams, uzņems par pilntiesīgu biedru, ja Turcija iestāsies ES. Ja ES noraidīs Turcijas pieteikumu dalībai, valda uzskats, ka partija atkal sašķelsies starp reformistiem un konservatīvajiem un Turcijas politikā sāksies jauns nestabilitātes periods.

Papildinformācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

AKP gūst atbalstu no lauku zemniekiem un viņu bērniem, kas apmetušies uz dzīvi miljoniem lielajās pilsētās. Neskatoties uz to, ka partija sevi pozicionē kā labēju, tā ir ieviesusi vairākas sociālā atbalsta programmas pilsētu un lauku mazturīgo atbalstam pašvaldību līmenī. Iespējams, ka šādu programmu ieviešana ir centieni islamiskā veidā īstenot līdzīgu modeli, kādu īsteno kristīgie demokrāti Centrāleiropā.

Partijas simbols ir spilgta spuldze, kas simbolizē gaismu, elektrisko apgaismojumu un caurredzamu valdību.[6] Iekšpolitiski partija cenšas būt labēja un konservatīva.

Ierosinājums slēgt partiju[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 17. martā Turcijas Augstākā tiesa pieņēma Turcijas Ģenerālprokuratūras prokurora Abdurrahmana Jaldžinkaja apsūdzības rakstu pret AKP par konstitūcijā noteiktā sekulārisma principu pārkāpšanu, kurā prokurors pieprasījis partijas slēgšanu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Osmans Alifejazs paskaidroja, ka lietas materiāli ir izsniegti tiesas locekļiem un pirmstiesas izmeklēšana tiks pabeigta 10 dienu laikā.[7]

Lietas gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģenerālprokurora birojs 2008. gada 14. martā publicēja ģenerālprokurora lietu. Lai to apspriestu, 2008. gada 15. martā premjerministrs Redžeps Tajjips Erdoans sasauca valdības sēdi, lai apspriestu publicēto lietu. Lieta tika nodota Turcijas Konstitucionālajai tiesai un partijai ir jāsniedz paskaidrojumi, kas sākumā nosūtāmi ģenerālprokurora birojam. Pēc paskaidrojumu saņemšanas, ģenerālprokurora birojs sagatavo prokurora tehnisko pozīciju.

Pēc ģenerālprokurora tehniskās pozīcijas raksta un partijas paskaidrojumu saņemšanas, Konstitucionālā tiesa sagatavos jautājumus abām pusēm. Uz partijai uzdotajiem jautājumiem atbildes gatavo partijas atbildīgās amatpersonas un par šo nostāju partijas amatpersonām būs jāsniedz liecības tiesas sēdē. Pēc šī procesa beigām, tiesas sekretāri sagatavos tiesas tehnisko ziņojumu.

Pēc tiesas tehniskā ziņojuma saņemšanas 11 Konstitucionālās tiesas locekļi izskatīs tehnisko ziņojumu un Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja noteiktā termiņā sapulcēsies, lai izskatītu iesniegtos pierādījumus un liecības. Partijas slēgšanai nepieciešamas septiņas no 11 locekļu balsīm. Partijas, kas agrāk ar Konstitucionālās tiesas lēmumu slēgtas, ir pārsūdzējušas lēmumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Apsūdzības raksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apsūdzības raksts pavisam sastāv no 17 mapēm un ar to prasīta partijas slēgšana, kā arī aizliegums 71 partijas biedram, tai skaitā valsts prezidentam Abdullaham Gilam un premjeram Redžepam Tajjipam Erdoanam piedalīties valsts pārvaldē un politikā piecus gadus. Apsūdzības galvenās daļas:

  1. partijas programmā iekļautais politiskais islāms paredz valsts likumu grozīšanu un partijas biedri veikuši ar konstitūciju neatļautas darbības indivīda un Dieva starpā;
    1. partijas pamatos ir noteikumi, kas pamatoti ar Šariatu un partijas vadītājs Redžeps Tajips Erdoans savā uzrunā 2008. gada Spānijas vizītes laikā paziņoja, ka, neskatoties uz to, ka galvas lakats ir politiska zīme, konstitūcijai un tiesai nav tiesību to aizliegt lietot;
    2. partija panākusi grozījumus Konstitūcijas 10. un 42. pantos, grozot sekulārisma pamata principus;
  2. partija ar izpildvaras tiesībām pieņēmusi valstiskus lēmumus, kas balstīti ar reliģijas dogmām un šāda rīcība aizliegta ar konstitūciju.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Cook, Steven A. (2012). "Recent History: The Rise of the Justice and Development Party". U.S.-Turkey Relations: A New Partnership (Council on Foreign Relations): 52. lpp.
  2. Göçek, Fatma Müge (2011). The Transformation of Turkey: Redefining State and Society from the Ottoman Empire to the Modern Era. I.B. Tauris. 56. lpp.
  3. Tocci, Nathalie (2012). "Turkey and the European Union". The Routledge Handbook of Modern Turkey (Routledge): 241. lpp.
  4. Pirmais saīsinājumus ir oficiālais, bet otro lieto parasti partijas oponenti. Turku valodā vārds ak nozīmē baltu, tīru vai šķīstu.
  5. BBC NEWS | Europe | Turkey re-elects governing party
  6. http://www.akparti.org
  7. Yahoo News: Turkish court takes up demand to ban ruling party

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]