Tallijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tallijs
81

3
18
32
18
8
2
Tl

204,3833 g/mol

[Xe]4f145d106s26p1
Tl-TableImage.png
Thallium-croprotated.jpg     Thallium rod corroded.jpg
Tallija paraugs argona aizsargatmosfērā un korodējis tallija stienītis
Oksidēšanas pakāpes +3, +1
Elektronegativitāte 1,62
Blīvums 11850 kg/m3
Kušanas temperatūra 577 K (304 °C)
Viršanas temperatūra 1746 K (1473 °C)

Tallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tl un atomskaitli 81. Tallijs ir viegli kūstošs, sudrabbalts, samērā aktīvs metāls un reaģē ar gaisa skābekli, lēni oksidējoties. Talliju iegūst galvenokārt no vara, cinka un citu metālu sulfīdu rūdām, jo tas pieder pie izkliedētiem elementiem un savus minerālus tikpat kā neveido.

Savienojumos tallijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +1, retāk +3. Vienvērtīgā tallija hidroksīds (TlOH) ir stiprs sārms, līdzīgs kālija hidroksīdam (KOH) vai nātrija hidroksīdam (NaOH).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallijs tika atklāts 1861. gadā. Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda θαλλός (thallos), kas nozīmē ‘zaļš zars’. Koši zaļas līnijas parādījās, kad tika karsēta gaisīga viela. Tās tika piedēvētas jaunam ķīmiskajam elementam.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallija šķīstošie savienojumi ir stipras indes (tallijs uzskatāms par visindīgāko no smagajiem metāliem). Saindēšanos ar talliju ir grūti diagnosticēt, jo tā līdzīga daudzām citām slimībām (piemēram, gripai vai pneimonijai). Viena no hroniskas saindēšanās pamatpazīmēm — matu izkrišana, jo tallijs iznīcina matu saknes (folikulus). Maksimāli pieļaujamā tallija koncentrācija ūdenī ir tikai 0,0001 mg/m3.

Tallija sulfātu agrāk lietoja kā žurku indi. Tallija savienojumus pievienoja dažiem kosmētiskajiem līdzekļiem (depilatoriem). Mūsdienās tamlīdzīga tallija izmantošana ir aizliegta.

Tallijam un tā savienojumiem ir daudzveidīgs pielietojums tehnikā, kaut arī to izlieto samērā nelielos daudzumos — speciālu stiklu un optikas elementu izgatavošanā, luminoforu aktivēšanā, fotoelementos, kā svina sakausējumu komponentu.

2006. gadā sākotnēji uzskatīja, ka Krievijas bijušais izlūkdienesta darbinieks Aleksandrs Ļitviņenko tika noindēts, izmantojot talliju. Vēlāk gan tika pierādīts, ka tallija vietā izmantoja poloniju. Arī daiļliteratūrā parādās indēšana ar talliju, piemēram, Agatas Kristi romānā ‘Villa "Baltais zirgs"’ galvenais notikums ir noindēšana ar talliju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]