Talsi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Talsi
Skats no Talsu pilskalna
Skats no Talsu pilskalna
Flag of Talsi
Karogs
Talsi
Ģerbonis
Talsi
Red pog.png
Talsi
Koordinātas: 57°14′48″N 22°35′19″E / 57.24667°N 22.58861°E / 57.24667; 22.58861Koordinātas: 57°14′48″N 22°35′19″E / 57.24667°N 22.58861°E / 57.24667; 22.58861
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Talsen
Platība
 - Kopējā 7,83 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 10 605
 - blīvums 1 354,4/km²
Demonīms Talsnieks, talsenieks[2]
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3201
LV-3203
Mājaslapa: www.talsi.lv

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, Talsu novada centrs Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā. Talsi ir pazīstama kā "Deviņu pakalnu pilsēta".

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir Talsu pilskalns (uz kura atradās kuršu pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas Talsu luterāņu baznīca), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un Livonijas ordeņa mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns.

Vilkmuižas ezeru ieskauj Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek Dzelzupīte, kas ietek Stendē. Pie Talsu ezera, kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Talsu vēsture

Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni Balduīnu no Alnas par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu Talsu pilskalna (vācu: pilsahten to Talsen), bet līdz 1434. gadam Livonijas ordenis uzcēla jaunu mūra pili Dzirnavkalnā, kas ietilpa Kandavas fogtejā. Talsus smagi skāra Otrais Ziemeļu karš, kura laikā 1657. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. Lielo mēra epidēmiju izraisīja Lielais Ziemeļu karš, kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Talsen) centru, kas bija padota Tukuma virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. 1905. gada revolūcijas laikā Talsi 3.-5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija.

1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsragu un Roju, kā arī ar Dundagu, Mazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili. 2009. gadā tika izveidots Talsu novads, kurā iekļāva lielu daļu bijušā Talsu rajona pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo tās pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas (Pastende, Dižstende, Mundigciems, Zvirgzdi, Paugurciems, Laidze, Valdgale, Vandzene, (Talsciems) u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā.

Vairums iedzīvotāju ir latvieši un bez latviešu valodas retumis var dzirdēt vienīgi čigānu valodu.[nepieciešama atsauce]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  
1800 199
1844 852
1863 1 485
1881 3 424
1897 4 200
1914 5 100
1915 1 140
1920 2 978
1925 4 077
1930 4 192
1935 4 116
1943 3 727
1959 6 101
1970 8 515
1979 10 776
1989 13 031
2000 12 374
2011 10 266
2012 10 962


Etniskais sastāvs Talsos[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāju kopskats latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni tatāri vācieši igauņi pārējie
1863 1485 239 2 0 0 0 0 705 0 0 538 0 1
1881 3424 1119 25 0 0 4 0 1401 0 0 875 0 0
1897 4200 2088 49 3 0 23 5 1402 0 1 623 1 5
1925 4077 3080 21 0 nez. 17 5 637 nez. nez. 231 14 72
1930 4192 3296 19 4 nez. 8 4 609 nez. nez. 166 8 78
1935 4116 3382 21 1 nez. 3 7 499 nez. 0 144 9 50
1979 10776 9368 696 102 122 105 43 8 nez. nez. nez. nez. 332
1989 13031 11469 747 134 147 89 52 10 303 6 13 18 43
2000 12374 11202 452 85 73 96 37 12 360 nez. nez. 5 52
2011 10266 9567 264 62 40 62 30 nez. nez. nez. nez. nez. 241

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu, tādu nebija arī padomju gados. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un smilts atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur.

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. Vallija Dambe (1990). Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Zinātne. 160. lpp. ISBN 5796602640.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]