Talsi
| Talsi | |||
 |
|||
|
|||
 Talsi
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Latvija |
||
| Novads | Talsu novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1917. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Talsen | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 7,83 km² | ||
| Iedzīvotāji (01.01.2012.)[1] | |||
| - kopā | 10 962 | ||
| - blīvums | 1 400/km² | ||
| Demonīms | Talsnieks, talsenieks[2] | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-3201 LV-3203 |
||
| Mājaslapa: talsi.lv | |||
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, Talsu novada centrs Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā. Talsi ir pazīstama kā "Deviņu pakalnu pilsēta".
Satura rādītājs |
Ģeogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir Talsu pilskalns (uz kura atradās kuršu pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas Talsu luterāņu baznīca), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un Livonijas ordeņa mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns.
Vilkmuižas ezeru ieskauj Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek Dzelzupīte, kas ietek Stendē. Pie Talsu ezera, kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni Balduīnu no Alnas par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu Talsu pilskalna (vācu: pilsahten to Talsen), bet līdz 1434. gadam Livonijas ordenis uzcēla jaunu mūra pili Dzirnavkalnā, kas ietilpa Kandavas fogtejā. Talsus smagi skāra Otrais Ziemeļu karš, kura laikā 1657. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. Lielo mēra epidēmiju izraisīja Lielais Ziemeļu karš, kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji.1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Talsen) centru, kas bija padota Tukuma virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. 1905. gada revolūcijas laikā Talsi 3.-5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija.
1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsragu un Roju, kā arī ar Dundagu, Mazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili. 2009. gadā tika izveidots Talsu novads, kurā iekļāva lielu daļu bijušā Talsu rajona pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu.
Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]
Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju un tā ir reģiona centrs, jo tās pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas (Pastende, Dižstende, Mundigciems, Zvirgzdi, Paugurciems, Laidze, Valdgale, Vandzene, (Talsciems) u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā.
Vairums iedzīvotāju ir latvieši un bez latviešu valodas retumis var dzirdēt vienīgi čigānu valodu.[nepieciešama atsauce]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas [izmainīt šo sadaļu]
| Iedzīvotāju skaita izmaiņas | |
|---|---|
| Gads | Iedz. |
| 1800 | 199 |
| 1844 | 852 |
| 1863 | 1 485 |
| 1881 | 3 424 |
| 1897 | 4 200 |
| 1914 | 5 100 |
| 1915 | 1 140 |
| 1920 | 2 978 |
| 1925 | 4 077 |
| 1930 | 4 192 |
| 1935 | 4 116 |
| 1943 | 3 727 |
| 1959 | 6 101 |
| 1970 | 8 515 |
| 1979 | 11 082 |
| 1989 | 13 031 |
| 2000 | 12 374 |
| 2011 | 10 266 |
| 2012 | 10 962 |
Ekonomika [izmainīt šo sadaļu]
Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu, tādu nebija arī padomju gados. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un smilts atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur.
Attēlu galerija [izmainīt šo sadaļu]
-
Talsu luterāņu baznīca (priekšplānā Talsu ezers)
-
Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā.
-
Talsu 2. vidusskolas ēka.
-
Talsu Romas katoļu baznīcas ēka
-
Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis
-
Talsu Romas katoļu baznīcas torņa zvani
-
Ielas stūris Talsos
-
K. Zemdegas skulptūra Koklētājs pie Ķēniņkalna
Ievērojamas personības [izmainīt šo sadaļu]
- Velta Skurstene (1930) — aktrise
- Agris Māsēns (1947) — aktieris
- Juris Bartkevičs (1950) — aktieris
- Jānis Stībelis (1975) — dziedātājs
- Intars Busulis (1978) — dziedātājs
- Linda Leen (1979) — dziedātāja
- Rihards Zaļupe (1983) — mūziķis
- Artis Raitums (1987) — florbolists
- Mārtiņš Raitums (1985) — hokejists
- Guntis Galviņš (1986) — hokejists
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2012. (PDF). PMLP.gov.lv.
- ↑ Vallija Dambe (1990), Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi, Zinātne, 160. lpp., ISBN 5796602640
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
|
||||||||
|
||||||||
|
|||||||||||||||||||
|
|||||||||||
