Tanka

Vikipēdijas lapa

Tanka (japāņu: 短歌 (tanka) — 'īsā dziesma') ir sena japāņu dzejas forma, kas radusies apmēram 7. gadsimtā. Tas ir piecu rindu bezatskaņu pants, kuram pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās — septiņas. Tankā kopā ir trīsdesmit viena zilbe (5—7—5—7—7). Galvenā atziņa tiek pausta pirmajās trijās rindās, nākamajās — noskaņa vai vispārinājums. Tankas tematika ir saistīta ar dabu, mīlas dzeju.

Savu uzplaukumu šī dzejas forma sasniedza 9. līdz 12. gadsimtā, bet no 15. gadsimta par galveno dzejas formu kļūst haikas. 18. gadsimtā ar vairāku japāņu dzejnieku pūlēm sākās tankas atdzīvināšana. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā bija vērojams otrais tankas uzplaukums.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]