Tartu universitāte
|
Tartu Universitāte |
|
|---|---|
 |
|
| Valsts |  Igaunija |
| Dibināta | 1632 |
| Atrašanās vieta | Tartu |
| Tips | Valsts universitāte |
| Rektors | Volli Kalms |
| Pasniedzēji | 943[1] |
| Studenti | 18 700 |
| Iepr. gada publikācijas | 785[2] |
| Mājaslapa | http://www.ut.ee |
Tartu universitāte (agrāk latviski: Tērbatas universitāte, Jurjevas universitāte; igauņu: Tartu Ülikool, latīņu: Universitas Tartuensis, vācu: Universität Dorpat) ir Igaunijas lielākā un atpazīstamākā universitāte ar senu vēsturi.[3]
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Tartu universitāte ir dibināta 1632. gadā pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma kā tolaik Zviedrijai piederošo Vidzemes un Igaunijas provinču augstskola ar nosaukumu Academia Gustaviana. Par teoloģijas profesoru kļuva kurzemnieks Georgs Mancelis, viņš 1636.—1637. gadā bija arī akadēmijas rektors. Sakarā ar Otrā Ziemeļu kara darbību akadēmija 1656. gadā tika pārcelta uz Tallinu un 1665. gadā uz laiku slēgta.
1690. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma augstskola Tērbatā atjaunoja darbību kā Academia Gustavo-Carolina, tomēr bada gadu dēļ to pārcēla uz Pērnavu 1695. gadā, kur tā ar pārtraukumu 1697. — 1699. gadā darbojās arī Lielā Ziemeļu kara laikā. Akadēmija tika slēgta tikai pēc tam, kad krievu karaspēks 1710. gada 12. augustā ieņēma Pērnavu.
Universitāte 1802. gadā tika atjaunota pēc Krievijas imperatora Aleksandra I rīkojuma kā Ķeizariskā Universitāte Tērbatā (Kaiserliche Universität zu Dorpat). Atjaunošanas iniciatīva nāca no Vidzemes bruņniecības, no 1802. līdz 1893. gadam mācību valoda universitātē bija vācu. 19. gadsimta vidu uzskata par universitātes zelta laikmetu, un šajā periodā universitātē mācījās daudzi latviešu kultūras, ekonomikas un politiskie darbinieki, tostarp Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns un Kronvaldu Atis.
Vēlākā periodā rusifikācijas dēļ skolu pameta lielākā daļa tās vācu izcelsmes pasniedzēju, un universitāte palēnām sāka zaudēt savu starptautisko prestižu. 1919. gadā uz universitātes bāzes tika izveidota igauniskā Tartu Universitāte. Padomju okupācijas periodā tā tika pārdēvēta par Tartu Valsts Universitāti, tā kļuva par nozīmīgu socioloģisko datu apstrādes centru visā PSRS. 1989. gadā universitāte atguva savu iepriekšējo nosaukumu.
Pašlaik universitātē ir apmēram 19 000 studentu, starp tiem 1200 doktorantu.[4] Universitātei ir plaša starptautiskā sadarbība un studenti no dažādām pasaules valstīm, tostarp no Latvijas. Universitāte piedāvā pilnu akadēmisko izglītību dažādās nozarēs, sniedzot arī iespēju studentiem mācīties angliski.
Ar Tartu Universitāti saistītie cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
- Ludvigs Adamovičs — latviešu teologs (studējis teoloģiju)
- Juris Alunāns — literāts (studēja filoloģiju, valsts un tautsaimniecības zinātnes)
- Kārlis Ernsts fon Bērs — biologs (studējis medicīnu)
- Francis Balodis, latviešu arheologs (studējis teoloģiju, vēsturi, mākslas vēsturi un arheoloģiju)
- Jānis Balodis — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Krišjānis Barons — folklorists (studējis matemātiku un astronomiju)
- Ernests Bergmanis — ķirurgs, medicīnas profesors
- Ludis Bērziņš — latviešu teologs (studējis teoloģiju)
- Augusts Bīlenšteins — vācbaltu teologs, valodnieks (studējis teoloģiju)
- Jānis Dzirne — latviešu ārsts, ķirurgs un urologs (studējis medicīnu)
- Jānis Endzelīns — latviešu valodnieks (studējis klasisko filoloģiju, privātdocents)
- Johans Fišers — pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, teoloģijas profesors
- Nikolajs Hartmanis — vācbaltu filozofs (studējis medicīnu)
- Konstantīns Grēvinks — vācbaltiešu ģeologs un arheologs, ģeoloģijas profesors
- Dāvids Hieronīms Grindelis — nosacīti pirmais latviešu zinātnieks (ķīmijas un farmācijas profesors, rektors)
- Teodors Grīnbergs — latviešu teologs (studējis teoloģiju)
- Aleksandrs Grīns — latviešu rakstnieks, virsnieks (studējis medicīnu)
- Jēkabs Grots — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Kārlis Irbe — latviešu teologs (studējis teoloģiju)
- Aleksandrs fon Keizerlings — ģeologs, universitātes kurators (1862—1869)
- Hermanis Keizerlings — filozofs
- Voldemārs Kernigs — vācbaltu neirologs (studējis medicīnu)
- Augusts Kirhenšteins — latviešu mikrobiologs un politiķis (studējis veterināriju)
- Kārlis Vilhelms Kupfers — vācbaltu anatoms, histologs un embriologs (studējis medicīnu)
- Emīls Krēpelins — vācu psihiatrs, universitātes medicīnas profesors (1886—1891)
- Kronvaldu Atis — publicists, valodnieks, pedagogs (studējis Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos)
- Alberts Kviesis — jurists, Latvijas Valsts 3. prezidents (studējis tiesību zinātnes)
- Jēkabs Lautenbahs — latviešu dzejnieks un filologs (latviešu valodas lektors, profesors)
- Augusts Lēbers — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Heinrihs Lencs — vācbaltu fiziķis (studējis ķīmiju un fiziku)
- Jurijs Lotmans — semiotiķis
- Voldemārs Maldonis — teologs, filozofs (studējis teoloģiju)
- Georgs Mancelis — vācbaltu teologs un latviešu valodnieks, universitātes profesors un rektors (1636)
- Kārlis Mīlenbahs — valodnieks, pedagogs (studējis klasisko filoloģiju)
- Jēkabs Osis — filozofs (profesors, Tērbatas Universitātes rektors)
- Vilhelms Ostvalds — vācbaltu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (studējis ķīmiju un fiziku)
- Jānis Reiters — latviešu luterāņu mācītājs un teologs (studēja teoloģiju)
- Augusts Rumpēteris — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Jānis Sanders — latviešu teologs (studējis teoloģiju, profesors)
- Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve — astronoms, ģeodēziskā loka izveidotājs
- Krišjānis Valdemārs — latviešu ekonomikas un kultūras aktīvists, jaunlatviešu kustības izveidotājs (studēja valsts un tautsaimniecības zinātnes)
- Eduards Veidenbaums — dzejnieks (studējis tiesību zinātnes)
- Fridrihs Vesmanis — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Voldemārs Zāmuels — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Mārtiņš Zīle — latviešu ārsts, medicīnas sintēzes filozofijas izveidotājs
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ University of Tartu. The number of teaching staff and full time equivalents 31.12.2007
- ↑ Scopus. Tartu Universitātes publikācijas 2007. gadā. Meklēts 2008. gada 29. jūnijā
- ↑ Ilzu Kuzmina. Tartu universitāte vēlas iekļūt pasaules labāko augstskolu simtniekā (latviski). Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2013. gada 14. aprīlī.
- ↑ Aastaraamat 2007, [1]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Universitātes mājaslapa
- Tērbatas universitāte Latvijas zinātnes un kultūras kontekstā Prof. Jānis Stradiņš, Latvijas Vēstnesis, Nr. 26 (2791) , 18.02.2003
