Tehnēcijs

Tehnēcijs
43	; ; 2; 13; 18; 8; 2
	Tc; 98 g/mol
	[Kr]4d55s2
	; Tehnēcija paraugi un tehnēciju-99 saturoša preparāta injicēšana ar ekranētu šļirci
Oksidēšanas pakāpes	+2, +4, +5, +6, +7
Elektronegativitāte	1,9
Blīvums	11 000 kg/m3
Kušanas temperatūra	2430 K (2157 °C)
Viršanas temperatūra	4538 K (4265 °C)

Tehnēcijs (grieķu: τεχνητός - mākslīgs) ir ķīmiskais elements ar simbolu Tc un atomskaitli 43. Visi tā izotopi ir nestabili (tas ir pats vieglākais no šādiem elementiem). Tas ir sintētisks elements - iegūts mākslīgi kodolreaktoros. Dabā tehnēcijs ārkārtīgi mazos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Tehnēcijs ir sudraboti pelēcīgs, kristālisks pārejas metāls, kas atrodas vienā apakšgrupā ar rēniju un mangānu, tādēļ to ķīmiskās īpašības ir samērā līdzīgas. Tehnēcijs ir radioaktīvs un vienu no tā izotopiem ⁹⁹Tc (tā metastabilo kodola izomēru ar pussabrukšanas periodu 6 stundas) plaši izmanto medicīnā diagnosticējošajām pārbaudēm (scintigrāfijai). Tas tiek lietots par beta starojuma avotu. Stabilāko tehnēcija izotopu pussabrukšanas periods ir vairāki miljoni gadu. Tehnēcijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes +2, +4, +5, +6 un +7. Izplatītākie savienojumi ir TcO₂ un Tc₂O₇, oksidējošā vidē eksistē arī pertehnāta jons TcO₄⁻.

Pirms elements tika atklāts, daudzas elementa Nr.43 īpašības paredzēja Dmitrijs Mendeļejevs. Mendeļejevs atstāja šim elementam vietu paša veidotajā periodiskajā tabulā un nosauca to par ekamangānu (Em). Tikai 1937. gadā tika iegūts tehnēcija izotops ⁹⁷Tc. To ieguva mākslīgi, tādēļ tam arī dots šāds nosaukums, jo no grieķu valodas technitos nozīmē "mākslīgs". Tehnēciju galvenokārt iegūst atomreaktoros no urāna-235.

Tehnēcijs

Navigācijas izvēlne

Meklēt