Telši

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Telši
Telšiai
—  Pilsēta  —
Telšu centrs
Telšu centrs
Flag of Telši
Karogs
Telši
Ģerbonis
Telši
Red pog.png
Telši
Koordinātas: 55°59′10″N 22°15′10″E / 55.98611°N 22.25278°E / 55.98611; 22.25278Koordinātas: 55°59′10″N 22°15′10″E / 55.98611°N 22.25278°E / 55.98611; 22.25278
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Apriņķis Telšu apriņķis
Pilsētas tiesības 1791
Platība
 - Kopējā 23,14 km²
Augstums vjl 128 m
Iedzīvotāji (2011)
 - kopā 29 119
 - blīvums 1 258,4/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa: http://www.telsiai.lt/

Telši (lietuviešu: Telšiai, žemaitiski:Telšē, poļu: Telsze) ir pilsēta Lietuvas Republikas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.

No pilsētas rūpniecības uzņēmumiem pazīstama ir piena pārstrādes kompānija "Žemaitijos pienas". Pilsētā atrodas Žemaitijas muzejs "Alka" ar etnogrāfiskais brīvdabas muzeja nodaļu pilsētas dienvidos. Telšos atrodas Žemaites Drāmas teātris.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimtam tagadējais Telšu apriņķis atradās Cekļa zemē Kursas dienvidos, kuru pēc 1260. gada uzvaras Durbes kaujā ieguva žemaiši, tomēr kuršu valoda šeit saglabājās līdz pat 15. gs. sākumam. Telšes upe (Talsa) pirmo reizi pieminēta Vācu ordeņa hronikā 1317. gadā, bet 1398. gada Saliņas līgumā par Žemaitijas "iznomāšanu" Vācu ordenim pieminēta apdzīvota vieta Talsa. Ilgajās cīņās starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni šī strīdus teritorija tika pilnīgi izpostīta. Tikai 1527. gadā atkal parādījās norādes par Telšiem kā pagasta centru, kurā 1536. gadā uzcelta katoļu baznīca un 1624. gadā bernardīniešu ordeņa klosteris. 1740. gadā atvēra katoļu priesteru semināru. Tagadējā Svētā Padujas Antonijas katedrāle pakalnā uzcelta 1765. gadā. 1791. gadā Telšu miestam piešķīra Magdeburgas tiesības un savu ģerboni, 1793. gadā atvēra pirmo pilsētas skolu. Līdz Pirmajam pasaules karam lielāka daļa Telšu iedzīvotāju bija ebreji, 1875. gadā Telšos nodibināja ebreju reliģisko skolu (Yeshivat Telz).

Otrā pasaules kara laikā pēc Lietuvas okupācijas PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) specvienība naktī uz 1941. gada 25. jūniju Raiņu mežā pie Telšiem nošāva 76 lietuviešu politiskos ieslodzītos, šī masu slepkavība pazīstama kā Raiņu slaktiņš (lietuviešu: Rainių žudynės). Savukārt nacisti iznīcināja gandrīz visus Telšos palikušos ebrejus.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Telšos dzimuši Polijas pirmais prezidents Gabriels Narutovičs (Gabriel Narutowicz, 1865 - 1922) un Lietuvas prezidents Rolands Pakss (Rolandas Paksas, 1956), dziedātāja Jurga Šeduikīte (Jurga Šeduikytė, 1980), bibliofils Vilfrids Mihails Voiničs (Wilfrid Michael Voynich, 1865-1930)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]