Telefonija

Vikipēdijas lapa

Telefonija ir zinātnes un tehnikas nozare, kas aptver telefona sakaru sistēmu uzbūves principu izpēti, aparatūras izstrādi telefona sakaru realizēšanai un izmantošanai, kā arī balss informācijas pārraides kvalitātes novērtēšanu telefona sakaru kanālos.

Telefonu tīkls ir iekārtu un kabeļu kopums, kas nodrošina telefona funkcionēšanu.

Sakaru kanāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakaru kanāls ir no sakaru līnijas izdalīta frekvenču josla balss un dienesta komandu pārraidīšanai. Viena abonenta gadījumā sakaru kanāls un sakaru līnija ir viena. Sakaru kanāli var būt:

  • simpleksi
  • dupleksi
  • pusduplekss

Lai pārraidītu dupleksu sarunu, lieto divus pretēja virziena simpleksos kanālus. Sarunu virzienu atdalīšanu dupleksajā abonenta līnijā pārraidīšanai sakaru kanālā veic divsistēma.

Ciparu sakaru kanāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciparu sakaru kanāli tiek veidoti ar datu apstrādes paņēmieniem. Pēdējā laikā starp centrālēm lieto ciparu kanālus. Ciparu kanālus parasti veido, izmantojot optiskos kabeļus.

Analogie sakaru kanāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Analogajos sakaru iekārtās kanālu dalīšanai lieto frekvenču dalīšanu. Šādas iekārtas sauc par blīvēšanas aparatūru.

Abonentu līnijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrāles ar telefonu aparātiem savieno abonentu līnijas. Telefona sarunas trakts līdz centrālei ir duplekss. Telefona līnijas sarunas trakta barošanas spriegums ir 60 voltu līdzstrāva. Zvana signāls ir 110 voltu maiņspriegums. Pilsētas abonentu līnijas mēdz būt analogas.

Telefonu centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju laikā VEF ražota kvazielektroniskā militārā telefona centrāle П-439

Telefonu centrāle ir sistēma, kas savieno telefonu abonentus zvanu laikā.

Centrālās baterijas centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Telefona aparāta mikrofona barošana notiek caur telefona līniju no centrāles barošanas avota. Dažādām centrālēm šis līdzspriegums ir 12 - 60V.

Vietējās baterijas centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietējās baterijas telefoniem ir baterija (parasti galvaniskā) mikrofona barošanai. Šajā gadījumā telefona līnijā līdzsprieguma nav. Vietējo bateriju visbiežāk izmantoja kopā ar rokas komutatoriem.

Rokas centrāles (komutatori)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dekāžu-soļu centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzkārtējo savienotāju centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvazielektroniskās centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciparu centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 90 gadu vidum centrāļu savienošanai izmantoja analogos (broadcasting)|sakaru kanālus. Sakaru kanāls ir no platjoslas kanāla izdalīta frekvenču josla balss pārraidīšanai. Sakaru kanāla joslas platums ir 2 KHz.

Parasti telefonu centrāle arī nodrošina telefonu aparātu barošanas spriegumu. Šādu barošanas veidu sauc par centrālās baterijas (CB) barošanu. Dažos gadījumos, piemēram lauka telefonam lieto vietējās baterijas barošanu (VB).

Telefonu centrāles lieto visi fiksētie un mobilie telefonu tīkli. Mūsdienu digitālās telefonu centrāles būtībā ir specializēti datori (maršrutētāji). Fiksēto telefonu tīklu centrālēm parasti ir relatīvi liels daudzums (no dažiem desmitiem līdz dažiem desmitiem tūkstošu) maza ātruma interfeisu, pie kuriem pieslēdz līnijas uz atsevišķiem telefoniem un neliels daudzums (daži) liela ātruma interfeisi, caur kuriem centrāli savieno ar citām centrālēm.

Dažreiz, nomaļākām vietām, lieto vienkāršotas konstrukcijas "centrāles", kas mazā ātruma interfeisus sablīvē vienā liela ātruma interfeisā un neko vairāk. Šādā gadījumā, telefona saruna starp diviem pie šādas iekārtas pieslēgtiem telefoniem, iet caur augstāka līmeņa centrāli. Mobilo telefonu bāzes stacijas darbojas pēc līdzīgiem principiem.

Gala iekārtas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]