Televīzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amerikāņu ģimene, kas skatās televīziju 1958. gadā

Televīzija jeb TV, arī tālrāde, ir telesakaru sistēma vai process, lai raidītu un uztvertu kustīgus attēlus un skaņu attālumā, izmantojot elektriskos vai elektromagnētiskos signālus. Televīzijas pārraides uztver ar televizoru. Vārds "televīzija" parasti tiek attiecināts uz vairākām lietām, taču galvenokārt apzīmē raidīšanu. Vārds ir radies no grieķu vārda τῆλε (tēle) un latīņu vārda visio, un burtiskā tulkojumā nozīmē "tālā redzēšana".

Pirmo publisko televīzijas pārraidi 1926. gada 23. janvārī nodemonstrēja skotu izgudrotājs Džons Logijs Bērds (John Logie Baird).[1]

Pamatprincipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaismai nokļūstot televīzijas kamerā, tā tiek sadalīta sarkanās, zaļās un zilās krāsas (RGB) komponentos, kuri veido pamatkrāsu attēlus trijās atsevišķās lampās. Lampas skenē attēlu 625 horizontālu rindu sērijās, spilgtumu katras rindas garumā pārveidojot par elektrisko signālu. Sinhronizācijas signāls nodrošina to, ka visas trīs lampas skenē reizē, tādēļ, šos trīs signālus kombinējot, iegūst krāsu un spilgtuma datus par vienu un to pašu attēla daļu vienā un tajā pašā laikā. No šiem skenējumiem vienā sekundē tiek salikti 25 kadri. Videoattēla signāli pirms pārraidīšanas tiek papildināti ar sinhronizācijas un skaņas signāliem.

Televizoros galvenokārt izmanto katodstaru lampu, kurai vienā galā ir trīs elektronu lielgabali, bet otrā galā — ar luminoforu pārklāts ekrāns. Katrs elektronu lielgabals izstaro katodstarus, kas skenē ekrānu ar mainīgu intensitāti atbilstoši videosignāla lielumam. Kad ekrāna luminofora svītriņām vai punktiņiem trāpa elektroni, tie izstaro sarkanu, zaļu vai zilu gaismu. Elektronu stari, skenējot fosforescējošo ekrānu, atveido katru pārraidīto kadru rindu pa rindai. Ātri mainīgās spīdošo luminofora punktu rindas acs apvieno kustīgā, krāsainā attēlā.

Televīziju iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās pastāv divu veidu televīzijas tehnoloģijas — ciparu jeb digitālā un analogā televīzija. Parasti ar jēdzienu "televīzija" saprot analogo televīziju.[nepieciešama atsauce]

Vēl televīziju iedala:

Analogā televīzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Analogā televīzija ir televīzija, kur attēlu un skaņu pārraida kā analogu signālu, tas ir, mainot tā amplitūdu un/vai frekvenci. Visas televīzijas sistēmas pirms digitālās televīzijas bija analogas. Vēl agrāk (krietni pirms Otrā pasaules kara) tika lietota mehāniskā televīzija, kur attēla izvēršanai lietoja mehānismus. Analogā un digitālā televīzija pretstatā tai ir elektroniskā televīzija.

Ciparu jeb digitālā televīzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: ciparu televīzija

Ciparu jeb digitālā televīzija ir televīzija, kur video pārraida MPEG2, MPEG4 vai citādi kodētas ciparu straumes (stream) veidā, atšķirībā no analogās televīzijas. Ciparu signālu var izplatīt kabeļtīklos (ciparu kabeļtelevīzija), no pavadoņa (ciparu pavadoņtelevīzija) vai arī ar parasto TV raidīšanas aparatūru (ciparu virszemes televīzija). Atšķirībā no analogās televīzijas, te ir iespējams mainīt kvalitāti.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Television History: Pre-1935 (angliski). www.tvhistory.tv. Atjaunināts: 2011-09-04.