Tenesijs Viljamss

Vikipēdijas lapa
Tenesijs Viljamss
Tennessee Williams
Tenesī Viljamss 1965. gadā
Tenesī Viljamss 1965. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1911. gada 26. martā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kolumbusa, Misisipi, ASV
Miris 1983. gada 25. februārī (71 gads)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Tautība amerikānis
Paraksts
Literārā darbība
Valoda angļu
Apbalvojumi Pulicera balva

Tomass Lanīrs "Tenesijs" Viljamss III (angļu: Thomas Lanier "Tennessee" Williams III; dzimis 1911. gada 26. martā, miris 1983. gada 25. februārī) bija amerikāņu dramaturgs.

Viljamss kļuva populārs ar 1944. gada lugu "Stikla zvērnīca" (The Glass Menagerie), kas ir viņa visvairāk iestudētākā luga.[1] Pēc tam ir sarakstījis tādas lugas kā "Ilgu tramvajs" (A Streetcar Named Desire; 1947), "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta" (Cat on a Hot Tin Roof; 1955), "Orfejs pazemē" (Orpheus Descending; 1957), "Jaunības putns ar saldo balsi" (Sweet Bird of Youth) (1959). Dramaturgs ir saņēmis divas Pulicera balvas: 1948. gadā par lugu "Ilgu tramvajs" un 1955. gadā par lugu "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Viljamss ir viens no četriem, kas saņēmis divas Pulicera balvas, un viens no astoņiem, kas saņēmuši vismaz divas balvas. Viņš arī pats sarakstīja scenārijus savu filmu ekranizācijām. Vēl ir rakstījis īsos stāstus, dzeju, esejas. 1979. gadā tika uzņemts ASV Teātra slavas zālē.[2]

Nozīmīgākās lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ne jau par lakstīgalām" (1938, latviešu teātrī kopš 2004);
  • "Stikla zvērnīca" (1944, latviešu teātrī kopš 1969);
  • "Ilgu tramvajs" (1947, latviešu teātrī kopš 1969);
  • "Vasara un dūmi" (1948, latviešu teātrī kopš 1982);
  • "Tetovētā roze" (1951, latviešu teātrī kopš 1980);
  • "Camino Real" (1953);
  • "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta" (1955, latviešu teātrī kopš 1993);
  • "Orfejs nokāpj ellē" (1957, latviešu teātrī kopš 1963);
  • "Pēkšņi pagājušajā vasarā" (1958, latviešu teātrī kopš 2012);
  • "Jaunības putns ar saldo balsi" (1959, latviešu teātrī kopš 1977);
  • "Tas īsais pielāgošanās laiks" (1960, latviešu teātrī kopš 2008);
  • "Iguānas nakts" (1961, latviešu teātrī kopš 1973);
  • "Piena upes šeit sen izsīkušas" ("Piena vedējs šeit vairs nepiestāj") (1963, latviešu teātrī kopš 1994);
  • "Kliedziens" (1966, latviešu teātrī kopš 1996);
  • "Zemes valstība" ("Mertlas septiņas nokāpšanas") (1968, latviešu teātrī kopš 1981);
  • "Nakstbārs Tokijas hotelī" (1969);
  • "Brīdinājums mazajiem kuģiem" (1972, latviešu teātrī kopš 2010);
  • "Vieux Carré" (1977);
  • "Brīnišķīga svētdiena piknikam" (1979).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]