Teodors Stefanidis

Vikipēdijas lapa
Teodors Stefanidis
Theodore Stephanides
Teodors Stefanidis 1967. gadā Kerkīrā, Grieķijā
Teodors Stefanidis 1967. gadā Kerkīrā, Grieķijā
Personīgā informācija
Dzimis 1896. gada 21. janvārī
Valsts karogs: Britu Indija Bombeja, Britu Indija (tagad Karogs: Indija Indija)
Miris 1983. gada 13. aprīlī (87 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Dzīvesbiedre Mērija Aleksandra (Mary Alexsander)
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, ārsts, tulkotājs, dabaspētnieks

Teodors Stefanidis (grieķu: Θεόδωρος Στεφανίδης; dzimis 1896. gadā, miris 1983. gada 13. aprīlī) bija grieķu ārsts, dzejnieks, rakstnieks un dabaspētnieks. Vairāk pazīstams kā rakstnieka un dabaspētnieka Džeralda Darela skolotājs un draugs, kuru Darels ir aprakstījis vairākās savās autobiogrāfijās.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teodors Stefanidis ir dzimis Indijā un daļu bērnības pavadīja Bombejā. Viņš bija jauktas grieķu-angļu izcelsmes, un ģimenes valoda bija angļu. Ģimene atgriezās Grieķijā un apmetās Korfu, kad Teodoram bija 11 gadi. Šeit viņš iemācījās grieķu valodu, savukārt teicamās angļu valodas zināšanas ļāva brīvi komunicēt ar Darelu ģimeni.

Teodors piedalījās Pirmajās pasaules karā un grieķu-turku karā. 1925. un 1926. gadā izlaida divus grieķu dzejnieku grāmatu tulkojumus angļu valodā "Poems" un "Modern Greek Poems". Lai studētu medicīnu, 1929. gadā devās uz Parīzi.

1930. gadā atgriezās Korfu, kur atvēra salā pirmo rentgena kabinetu. Apprecējās ar Lielbritānijas konsula meitu, kura bija angļu-grieķu izcelsmes. 1933. gadā Teodors sāka pētījumus, lai ierobežotu malāriju. Tolaik Grieķijā tā bija ļoti nopietna problēmas. 1936. gadā iepazinās ar Dareliem. Ar Džeraldu un Lorensu Teodors saglabāja draudzību visu turpmāko mūžu.

Otrajā pasaules karā dienēja par ārstu britu armijā. Kara laikā Korfu gāja bojā viņa vecāki un daudzi draugi. Sieva un meita, kas dzīvoja Londonā, uzlidojumu dēļ pārcēlās pie Dareliem uz Bornmutu. Pēc kara atgriezās pie ģimenes un no 1946. līdz 1961. gadam nostrādāja par ārstu Londonā.

Iznākušie dzejoļu krājumi "The Golden Face" (1965), "The Cities of the Mind" (1969) un "Worlds in a Crucible" tika silti uzņemti un apstiprināja Stefanidi kā talantīgu dzejnieku. Vienlaicīgi viņš publicēja lielu skaitu izcilā grieķu dzejnieka Kostisa Palamosa tulkojumu.

Stefanidisa vārdā ir nosaukti vairāki mikroskopiski ūdens organismi, kurus viņš atklāja 1938. gadā (Cytherois stephanidesi, Thermocyclops stephanidesi un Schizopera stephanidesi). Teodors sarakstīja arī grāmatu par Korfu saldūdens faunu "A Survey of the Freshwater Biology of Corfu and of Certain Other Regions of Greece", uz kuru atsaucās vēl 21. gadsimtā.

Attiecības ar Džeraldu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džeralds Darels iepazinās ar Teodoru vienpadsmit gadu vecumā, un viņam bija nenovērtējama nozīme Darela personības izveidē. Grāmatā "Putni, zvēri, radinieki" Džerija raksta:

"Džordžs iepazīstināja mani ar cilvēku, kas tūdaļ kļuva par vissvarīgāko personu manā dzīvē: ar doktoru Teodoru Stefanidi. Manās acīs Teodors bija ievērojamākais cilvēks, kādu man jebkad gadījies satikt,— un tagad, trīsdesmit trīs gadus vēlāk, es joprojām domāju tāpat. Ar saviem gaišajiem pelnu krāsas matiem un bārdu un pievilcīgu ērgļa profilu viņš atgādināja grieķu dievu un neapšaubāmi bija tikpat viszinošs. Viņam bija medicīniska izglītība, bet viņš bija arī biologs, rakstnieks. tulkotājs, astronoms un vēsturnieks, un starp visām šīm daudzveidīgajām nodarbēm vēl atrada laiku, lai palīdzētu vadīt vienīgo rentgena laboratoriju".

Teodors viens no pirmajiem izlasīja Džeralda populārāko grāmatu "Mana ģimene un citi zvēri", būdams ļoti skrupulozs tās redaktors. 1983. gada februārī Teodors piedalījās angļu televīzijas raidījumā "This is Your Life", kur ar cieņu runāja par Darelu.

Grāmatas "Putni, zvēri un radinieki" (1969) un "The Amateur Naturalist" (1982) Džeralds Darels veltīja savam draugam, pēdējā no kurām Darels rakstīja: "Šī grāmata ir par manu padomdevēju un draugu, bez kura padomiem es neko nebūtu sasniedzis".

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]