Zeme (teritorija)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Teritorija)
Šis raksts ir par teritoriju vispārīgi ar kopīgām ģeogrāfiskām un kultūras iezīmēm. Par citām jēdziena zeme nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šis raksts ir par zemes virsas daļu ar noteiktām kopīgām iezīmēm. Par citām jēdziena teritorija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Eiropas fizioģeogrāfiskā karte

Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums. Parasti, bet ne vienmēr, ar šo jēdzienu izprot teritoriju, ko vieno kopīga pilnīgi vai daļēji suverēna pārvalde un pēc etniskām vai citām pazīmēm saistīti iedzīvotāji. Šādā nozīmē latviešu valodā vārds ticis lietots jau pirms rakstītu avotu parādīšanās. 13. gadsimta avotos par “zemēm” tiek sauktas gan etnisku vienību apdzīvotas teritorijas, gan to daļas. Latvijā diviem no četriem vēsturiskajiem novadiem nosaukumā ir vārds “zeme” — Kurzeme un Vidzeme.

Zeme var būt gan konkrētas tautas apdzīvota teritorija, gan arī valsts, kuru tā apdzīvo. Piemēram, vācieši paši sevi dēvē par deutsch, bet zemi par land, tādēļ valsti, kurā tie dzīvo, sauc par Deutschland (burtiski — Vāczeme).

Fiziskajā ģeogrāfijā termins “zeme” tiek lietots, lai apzīmētu pēc fizioģeogrāfiskajām īpašībām vienotu reģionu, piemēram, kontinenta daļu vai valsts daļu — fizioģeogrāfiskās rajonēšanas vienību.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds ‘zeme’ ir radies no baltu-slāvu pirmvalodas vārda *źemē, kura pamatā ir indoeiropiešu pirmvalodas vārds *dʰéǵʰōm ar tādu pašu nozīmi.[1] Šajā vārdā sauc arī mūsu planētu, tas ir, Zemi.

Valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: valsts un suverēna valsts
Eiropas politiskā karte, kurā iekrāsotas suverēnās zemes jeb valstis

Politiska organizācija, kas nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā, balstoties uz tiesisku varu, ir valsts. Ikvienai valstij ir trīs pamatpazīmes, tas ir, viņu zeme jeb teritorija, tās iedzīvotāji un suverenitāte. Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdošanas varu, izpildvaru, bruņotos spēkus, tiesas, policiju un citas institūcijas.

Mūsdienās gandrīz visa planētas sauszeme ir sadalīta valstīs. Vienīgi Antarktīda nav sadalīta. Kopumā ir aptuveni 200 valstis, tomēr par precīzu valstu skaitu nav visā pasaulē vienoti uzskati. Lielākā daļa speciālistu ir vienisprātis, ka 193 ANO dalībvalstis ir pilntiesīgas valstis, kā arī Vatikāns un Palestīnas Valsts kā ANO novērotājvalstis.

Starptautiski neatzītas valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis, kuras nav visā pasaulē atzītas, sauc par starptautiski neatzītām, bet saskaņā ar Montevideo konvenciju tās tiek uzskatītas par suverēnām valstīm.

Atkarīgā teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Atkarīgā teritorija

Zemēm, kurām nav pilnīgas suverenitātes vai politiskās neatkarības, veido atkarīgās teritorijas. Tām ir dažādas pārvaldošās valstis. Šīs teritorijas parasti netiek uzskatītas par pārvaldošās valsts pamatdaļu.[nepieciešama atsauce]

Lauksaimniecības zeme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Augsne

Lauksaimniecībā izmantojamu platību, teritoriju, kas atrodas kāda īpašumā vai lietošanā, arī sauc par zemi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. K. Karulis. Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca. Rīga : Avots, 1992.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]