Termogrāfija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Termogrāfija, siltuma attēlveidošana jeb siltuma video ir infrasarkana attēla veidošana. Termogrāfiskas ierīces nosaka starojumu elektromagnētiskā spektra robežās (aptuveni 900 -1`400 nanometri jeb 0,9 — 14 um) un dod šī starojuma attēlu.Tā kā infrasarkano starojumu izraisa visi priekšmeti, kuru pamatā ir to temperatūra, tad saskaņā ar melnā ķermeņa starojuma likumu, termogrāfija ļauj “redzēt” apkārtējo vidi ar vai bez saskatāma apgaismojuma palīdzību. Starojuma apjoms, ko izstaro objekts, palielinās, paaugstinoties temperatūrai, tādēļ termogrāfija ļauj saskatīt temperatūras izmaiņas. Lietojot termogrāfisko ierīci var redzēt cik labi silti priekšmeti izceļas uz vēsāku objektu fona, piemēram, cilvēki un siltasiņu dzīvnieki apkārtnē kļūst viegli saskatāmi gan dienā, gan naktī, bet nekvalitatīvi nosiltinātas ēku fasādes vietas ir radikāli citā krāsā nekā fasāde.

Termogrāfijas pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siltumnoplūdes apskate ar infrasarkano staru kameras (termokameras) palīdzību dod iespēju savlaicīgi konstatēt: nekvalitatīvi veiktus būvniecības vai remonta darbus; avārijas vietas, kuras radušās dzīvojamo un ražošanas ēku ekspluatācijas gaitā; bojājumus siltuma un elektroinstalācijas tīklos; ārsienu uzstādīšanas defektus; paviršu siltumizolācijas instalāciju ēku sienām un jumtiem; kondensēšanās vietas; elektrisko tīklu defektus; bojātas izolatoru savienojuma vietas; elektrisko un siltumtehnisko ierīču ( transformatoru, elektroģenerātoru, katlu agregātu u.c.) bojājumus; oderējuma un siltumizolācijas defektus; saldējamo iekārtu, ražošanas līniju, noliktavu darba analīzi.