The Elder Scrolls II: Daggerfall

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

The Elder Scrolls II: Daggerfall ir pirmās personas lomu spēle uz datora (CRPG) priekš MS-DOS, kuru 1996. gadā izstrādāja un izdeva Bethesda Softworks. Tā ir turpinājums pupulārajam CRPG The Elder Scrolls: Arena.

Spēlēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daggerfall galvenā iespēja, tāpat kā visās The Elder Scrolls spēlēs ir spēlētājam dotā rīcības brīvība. Spēlētāji var būt kas vien vēlās - no cēla bruņinieka līdz ļaunam slepkavam. Spēlētājiem ir iespēja pildīt galveno uzdevumu un jebkurā laikā to uz laiku pārtraukt, pievērties citiem mazākiem uzdevumiem, vai vispār nepildīt.

Daggerfall iekļauj burvestību veidošamu, Magu ģildē, spēlētāji var sajaukt dažādus efektus, kā uguns bojājumi un levitācija. Spēle automātiski reģenerēs manas patēriņu par buršanu balstoties uz burvestības spēka. Daggerfall bija daži burvestību efekti ar transformāciju, kas pareizi vai nemaz nestrādāja.

Citas iespējas iekļauj aprīkojuma uzlabošanas sistēmu (līdzīgi savu burvestību taisīšanai), māju un kuģu pirkšanu, plašu drēbju un aprīkojuma izvēli, dinamiskas politiskās attiecības starp karaļvalstīm, iespēja kļūt par vampīru, vilkati vai vilkkuli un kaujas sistēma, ar kuru pele nosaka sišanas virzienu.

Politiskā sistēma sastāv no daudz dažādām ģildēm, ordeņiem, un reliģijām, katrs ar unikāliem uzdevumiem. Pievienojoties un palīdzot šīm iestādēm spēlētājam dod iespēju iegūt augstāku pakāpi un reputāciju. No katra reputācijas ir atkarīgs kā NPC reaģēs (piemēram dižciltīgie būs pieklājīgāki pret spēlētāju ja viņš būs augstas pakāpes Bruņinieks vai Sargs).

Daggerfall ir kailums NPC (galvenokārt raganām un tempļa priesterienēm) un spēlētāja portretam kad tu noņem visu aprīkojumu. Ir iespēja atslēgt kailumu un asinis.

Spēles Pasaule[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrs punkts uz kartes apzīmē pilsētu, ciematu, vai eju uz pazemi.
Spēlētājs var ceļot gandrīz jebkur uz kartes, katrā teritorijā ir simtiem vietu.

Daggerfall, tāpat kā citas Elder Scrolls sērijas spēles, notiek Tamrielas kontinentā. Daggerfall spēlētājs var ceļot starp Tamrielas provincēm Hammerfell un High Rock. Spēlētājam ceļojot starp šīm zemēm var sastapties ar lielu skaitu spēcīgu pretinieku, spēcīgākais ir Daedra.

Daggerfall ir lielākā Elder Scrolls spēle, iekļaujot 161,600 kvadrātkilometru lielus plašumus (63,125 kvadrātjūdzes) ar vairāk nekā 15,000 ciematu, pilsētu un pagrabu ko spēlētājam izpētīt. Pēc Toda Hovarda teiktā Morrowind ir 0.01% no visa Daggerfall izmēra, bet jāņem vērā ka lielākā daļa no Daggerfall teritorijas ir nejauši ģenerēta. Vvardenfell, The Elder Scrolls 3: Morrowind pētāmā teritorija ir 6 kvadrātjūdzes liela. The Elder Scrolls IV: Oblivion ir apmēram 16 kvadrātjūdzes ko pētīt. Daggerfall ir 750,000+ datora vadīti personāži (NPC) ar ko spēlētājs var sarunāties, salīdzinot ar 1000 NPC Morrowind un Oblivion. Tomēr tālākajās spēles ģeogrāfija un personāži kļūst unikālāki un detalizētāki.

Autokarte tika izstrādāta, lai palīdzētu spēlētājiem staigāt caur milzīgām kapenēm un seniem kaujas cietokšņiem. Spēlētājiem ir jāiet uz aptuveni 6-8 vietām lai pabeigtu spēli, lai gan pavisam ir 47. Lai veidotu pilsētas un pazemi tika izmantoti ierobežota veida bluķi, izraisot kritiku par spēles monotniju. 2002. gadā, Morrowdind, trešā sērijas spēle tika izveidota daudz mazāka, sīkāk izveidota ar unikālākām pilsētām un atšķirīgākiem NPC.

Nobeigumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daggerfall ir seši dažādi nobeigumi:

  • Ja spēlētājs pats aktivizē Mantellu, kamēr ir Staba kontrolē (Numidium kontrolēšanas ierīce), Numidiums nogalinās spēlētāju, satrakosies un Imperiālie spēki to iznīcinās.
  • Ja spēlētājs atdod Mantellu Underkingam, viņš uzsūc tā spēku, ieiet mūžīgā atpūtā, un sev apkārt izveido lielu "maģijas brīvo" zonu.
  • Ja uzvar Gortvorgs, viņš izmanto Numidium, lai iznīcinātu Imperiālos spēkus un "Līča Karaļus", dažādu Iliac Līča reģiona "valdienkus". Underking ierodas lai beidzot iznīcinātu pirmo Numidiumu, procesā zaudot savu dzīvību. Tad Gortvorgam izdodas radīt Orku karaļvalsti Orsinium.
  • Ja uzvar Blades, viņiem izdodas iznīcināt Līča Karaļus, orkus un apvienot visas Tamrielas provinces zem Impērijas vārda.
  • Ja uzvar viens no Līča Karaļiem (jebkurš), viņi to izmanto lai iznīcinātu pārējos karaļus, pirms Underking uppurē sevi un to iznīcina.
  • Ja Tārpu Karalis iegūst Mantellu, viņš to izmanto lai kļūtu par dievu.

Turpinājuma veidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Daggerfall ir seši dažādi nobeigumi, Elder Scrolls sērijas rakstniekiem bija jābūt radošiem radošiem veidojot The Elder Scrolls sērijas turpinājumu. Nākamajā sērijas spēlē The Elder Scrolls III: Morrowind atrodamajās grāmatās atklājas Daggerfall spēles beigas - tā kā spēlētājam, lai iegūtu Mantellu, jādodas uz garu pasauli Aetheriusu, telplaikā radās bojājums, jo viens no Aetheriusa dieviem (Akatošs) ir mirušais laika dievs. Tāpēc notika visi Daggerfall nobeigumi: spēlētāju nogalina Numidiums, uzvar visas karalistes - Betonija, Sentinela un Vairesta, "Līča Karaļus" un Imperiālos spēkus uzvar Orki, kuri rada savu karaļvalsti Orsiniumu, visu Tamriela atkal tiek apvienota kā Impērija, Tārpu Karalis kļūst pa dievu un Underking apvienojas ar savu sirdi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]