Tieslietas

Vikipēdijas lapa
Sengrieķu taisnības dievietes Temīdas skulptūra

Tieslietas, arī tiesību sistēma, ir tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums. Tās nodrošina sabiedrisko kārtību, nosaka ētikas normas. Lai to panāktu, ir nepieciešami likumi. Ar tieslietām mēdz apzīmēt arī tiesību zinātni.[1]

Tieslietas veido trīs sastāvdaļas: tiesību norma, tiesību institūts un tiesību nozare.[2]

Tiesību zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: tiesību zinātne

Zinātnes nozari, kas pētī tieslietas, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas, sauc par tiesību zinātni, arī par jurisprudenci. Tiesību zinātne ir viena no sociālajām zinātnēm. Šajā zinātnē apskata tiesības kā sociālu parādību, ar kuru palīdzību tiek regulēta sabiedrības dzīve visdažādākajās dzīves jomās. Tiesību zinātne lielākā vai mazākā mērā mijiedarbojas ar citām zinātnēm, visizteiktāk ar politoloģiju un ekonomiku. Tajā pašā laikā liela ietekme uz tiesību zinātni ir filozofijai, jo tiek izmantoti tādi filozofiski jēdzieni kā taisnīgums, patiesība, morāle, griba un tā tālāk.

Tiesību zinātne sīkāk tiek dalīta trīs atsevišķās nozaru grupās:

Tiesību norma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tieslietu pamatelements ir tiesību normas. Tās ir arī vienas no svarīgākajām sociālajām normām. Tiesību normas ir vispārpieņemti noteikumi, kurus nosaka un nodrošina valsts. Uz to pamata tiek veidotas juridiskās tiesības un pienākumi.

Tiesību institūts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesību institūts ir vairākas tiesību normas, kas nosaka noteiktu sabiedrisko attiecību veidu. Piemēram, darba līgumu institūts regulē tiesību normas darba līgumu noslēgšanā.

Tiesību nozares[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesību nozares ir dažādas. Tās veido tiesību normas un institūta kopums. Daļējs tiesību nozaru saraksts ir šāds:

Tieslietu ministrijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzās valstīs par tieslietām atbild tieslietu ministrija. Tās uzdevums ir izstrādāt un īstenot valstī tieslietu nozares politiku. Kopš 1918. gada arī Latvijā pastāv Tieslietu ministrija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Tieslietas». tezaurs.lv. Skatīts: 2016. gada 9. augustā.
  2. Tatjana Džugleja. Tiesību pamati – mācību līdzeklis. Rīga : Rīgas tirdzniecības tehnikums, 2011.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]