Tija Banga

Vikipēdijas lapa
Tija Banga
Tija Banga (1906. gads)
Tija Banga (1906. gads)
Personīgā informācija
Dzimusi 1882. gada 19. maijā
Rīga, Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1957. gada 1. janvārī (74 gadi)
Rīga, Karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs Žanis Kopštāls

Tija Banga (dzimusi 1882. gada 19. maijā, mirusi 1957. gada 1. janvārī) bija latviešu aktrise un literāte, pazīstama kā Jaunā Rīgas teātra aktrise.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1882. gadā Rīgas Torņakalna apkaimes strādnieku ģimenē. Mācījās Rīgas Lutera baznīcas skolā. Aktrises gaitas sāka 19. gadsimta pēdējos gados, kopā ar vecāko māsu Jūliju strādāja Apollo teātrī, no 1908. līdz 1915. gadam Jaunajā Rīgas teātrī, tēloja Spīdolu Raiņa lugas "Uguns un Nakts" pirmiestudējumā 1911. gadā, Āriju Raiņa lugas "Indulis un Ārija" pirmiestudējumā 1912. gadā, kā arī Zani Raiņa lugas "Pūt vējiņi" pirmiestudējumā 1914. gadā.

1919. gadā strādāja Padomju Latvijas Strādnieku teātrī, vēlāk Liepājas teātrī, Ceļojošajā Jelgavas teātrī un Dailes teātrī. Mirusi 1957. gadā.

Pagaidu Nacionālā teātra ansamblis brīvā dabā, Valmierā, 1918. gada jūlijā (no kreisās 1. rindā 1. Reinis Parņickis, 2. Vilis Bergmanis, 3. Irma Vēsmiņa, priekšā nezināma; 2. rindā 1. Alise Brehmane, 2. Mirdza Šmithene, 3. Tija Banga; 3. rindā 1. Kristaps Koškins, 3. Hermīne Freimane, 4. Otīlija Āriņa)

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tēvs [luga]. Rīga: A. Gulbis, 1921.
  • Čadras deja [stāsti]. Rīga: Leta, 1926.
  • Sieviete [romāns], žurnālā "Domas", 1930, Nr. 7.-10.
  • Sirds - kurzemnieka gods [romāns], laikrakstā "Jaunākās Ziņas", 1932, 21. maijs - 21. jūnijs.
  • Lai visiem būtu labi [luga]. Rīga: Valters un Rapa, 1934.
  • Mana dzīve [atmiņas]. Rīga: LVI, 1957.

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • drāmas "Dažādi ceļi" (1919) un "Tēvs" (Dailes teātrī 1920),
  • komēdijas "Pašu ļaudis" (Pārdaugavas teātrī 1931), "Tomeļu mātes vājās dienas" (Tautas teātrī 1933), "Lai visiem būtu labi" (1934), "Mīlas spēks" (Liepājas teātrī 1939), "Septiņas vecmeitas" (Nacionālajā teātrī 1939),[1] "Gudrā Marjana" (1942, Tautas teātrī).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lilija Ērika. Tija Banga uz atmiņu takas. Karogs, 1972, Nr. 5, 173.-174. lpp
  • Biruta Gudriķe. Tijas Bangas literārais devums. Karogs, 1982, Nr. 5, 151.-158. lpp.
  • Biruta Gudriķe. Pamatlicēji. Rīga: Liesma, 1990.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gudriķe, Biruta. Tijas Bangas literārais devums. Karogs, 1982, Nr. 5, 151.-158. lpp.