Tilde

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tilde var būt vai nu tehniska rakstu zīme (­~), vai arī diakritiska zīme (piemēram, ⟨ã⟩).[1]

Diakritiskas zīmes lomā, nosaukumi, kas uz to tiek attiecināti var būt pretrunīgi, piemēram, lietuviešu kāpjošā zilbes intonācija, kas tiek apzīmēta ar tildi, bieži tiek saukta par "cirkumfleksu",[2] kaut arī apzīmējums "cirkumflekss" attiecināms uz pavisam citu diakritisko zīmi (^), dažkārt sauktu par "jumtiņu", piemēram, ⟨â⟩.

Tehnisks pielietojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādās valodās, to skaitā latviešu, tildi izmanto ar nozīmi "apmēram", piemēram, ~30, kas nozīmē "apmēram 30".[nepieciešama atsauce]

Tilde kā diakritiska zīme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemāk uzskaitīti daži no tildes pielietojuma veidiem diakritiskas zīmes lomā.

IPA[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā (tā pat kā, piemēram, portugāļu un gvaranu valodu ortogrāfijā) tildi izmanto nazalizācijas norādīšanai.

Lietuviešu intonācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilde tiek izmantota lietuviešu valodas kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai.

Latviešu intonācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā pieņemts izmantot tildi stieptas intonācijas norādīšanai,[3] iespējams, lietuviešu valodas terminoloģijas iespaidā (kur kāpjošu intonāciju apzīmē ar tildi un sauc to par "cirkumfleksu") tilde latviski dažkārt tiek saukta par cirkumfleksu,[2] kaut arī cirkumflekss ir pavisam cita diakritiskā zīme – (^).

Igauņu valoda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Igauņu valoda izmanto burtu ⟨o⟩ ar tildi – ⟨õ⟩, lai apzīmētu nenoapaļotu augsti vidēja mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani (IPA: [ɤ]), transkribējot igauņu īpašvārdus krievu kirilicas alfabētā, šai skaņai tiek piešķirta krievu "cietā ⟨i⟩" (IPA: [ɨ]) vērtība, kaut arī tie nav identiski. Dienvidaustrumigaunijas veriešu dialektā ir atsevišķas fonēmas gan [ɤ] – ⟨õ⟩, gan [ɨ] – ⟨y⟩.

Spāņu valoda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spāņu valoda (un citas reģionālas valodas, kas ietekmējušās no tās ortogrāfijas) izmanto ⟨ñ⟩, lai apzīmētu palatālu nazālu līdzskani – skaņu, kas atbilst latviešu ⟨ņ⟩.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.,"Diakritiska zīme, tehniska rakstu zīme (~).", http://www.tezaurs.lv/sv/?w=Tilde
  2. 2,0 2,1 Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm – tilde. "Tildi, ar ko apzīmē intonāciju, sauc par cirkumfleksu. (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007)"
  3. Masļanska, Olga un Rubīna, Aina (1992). Valsts valoda - Курс лекций латышского языка. Rīga. 11. lpp. "В латышском языке имеется слоговая интонация, которая может быть протяжной (~), прерывистой (^) и нисходящей (\). В некоторых случаях интонация имеет смыслоразличительное значение, например: за~ле ("зал"), за^ле ("трава"), za\les ("лекарство")"