Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
- Šis raksts ir par pilsētu Kaļiņingradas apgabalā. Par citām jēdziena Sovetska nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Sovetska | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Советск | |||
 Karalienes Luīzes tilts Sovetskā | |||
| |||
.svg) | |||
  Sovetska | |||
| Koordinātas: 55°04′32″N 21°53′04″E / 55.07556°N 21.88444°EKoordinātas: 55°04′32″N 21°53′04″E / 55.07556°N 21.88444°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federācijas subjekts | Kaļiņingradas apgabals | ||
| Municipālais veidojums | Apgabala nozīmes pilsēta | ||
| Pilsētas tiesības | 1552 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 44,4 km2 | ||
| Augstums | 12 m | ||
| Iedzīvotāji (2017)[1] | |||
| • kopā | 40 486 | ||
| • blīvums | 939,3/km² | ||
| Laika josla | USZ1 (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
sovetsk | ||
 Sovetska Vikikrātuvē | |||
.png)
Sovetska (krievu: Советск), līdz 1946. gadam Tilzīte (vācu: Tilsit, lietuviešu: Tilžė), ir pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pilsēta Kaļiņingradas apgabalā (aiz Karaļaučiem). Atrodas apgabala ziemeļos pie Tilžas upes ietekas Nemunā. Pa Nemunas upi iet Krievijas — Lietuvas robeža. Upes pretējā krastā atrodas Lietuvas pilsēta Panemune. Abas pilsētas savieno t.s. Karalienes Luīzes tilts, kas ir Sovetskas simbols.[2][3]
Sovetska ir municipālā veidojuma "Sovetskas pilsētas rajons" (Советский городской округ) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta. Pilsētā atrodas Sovetskas papīrfabrika.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Prūsijas krusta karu laikā tagadējās pilsētas apkārtnē Nemunas lejtecē dzīvoja kuršiem līdzīgie skalvji. 1289. gadā Vācu ordenis uzcēla Skalavas pili (Schalauerburg), kurai Lietuvas krusta karu laikā 1293. gadā uzbruka Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks. 1313. gadā Vācu ordenis šeit uzcēla pirmo tiltu pār Nemunu, bet 1406.—1410. gadā Tilzītes mūra pili, kuru jau 1411. gadā nopostīja žemaiši. Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas pils apkaimi iekļāva Prūsijas hercogistes sastāvā un 1552. gadā piešķīra pilsētas tiesības.
1807. gadā uz plosta Nemunas upē tika noslēgts Tilzītes miera līgums starp Napoleonu un Krievijas ķeizaru Aleksandru I. Drukas aizlieguma laikā 19. gadsimtā Tilzīte bija ievērojams lietuviešu grāmatu izdošanas centrs. Šeit tika izdots pirmais lietuviešu laikraksts Aušra, bet vēlāk — laikraksts Varpas. 1918. gada 30. novembrī Tilzītē tika parakstīts Tilzītes akts, kurā Mazās Lietuvas lietuvieši pieprasīja tās pievienošanu Lietuvas valstij.
Pilsēta ir devusi nosaukumu Tilzītes sieram (vācu: Tilsiter).
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tilzīte ir leģendārā vācu blēža Vilhelma Foigta (Wilhelm Voigt, 1849—1922), vācu mūziķa Edgara Frēzes (Edgar Froese, 1944), amerikāņu mūziķa Džona Keja (John Kay, 1944), vācu valodnieka Gustava Kosinnas (Gustaf Kossinna, 1858—1931), vācu ārsta un botāniķa Franča Meiena (Franz Meyen, 1804—1840), vācu aktiera Armīna Millera-Štāla (Armin Mueller-Stahl, 1930), vācu ģeofiziķa Emīla Vīherta (Emil Wiechert, 1861—1928) dzimšanas vieta.
Seni attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Aleksandra I un Napoleona tikšanās uz plosta Nemunas upē 1807. gada 25. jūnijā -
Napoleons, Aleksandrs I, Prūsijas karaliene Luīze un karalis Frīdrihs Vilhelms III Tilzītē 1807. gadā -
Tirgus Tilzītes Rātslaukumā -
Vācu iela -
Pilsētas teātris -
Tilzītes slimnīca -
Slimnīca -
Millera-Štāla nams -
Franka villa -
Karalienes Luīzes tilts -
Ģimnāzija
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ http://www.gks.ru/free_doc/doc_2017/bul_dr/mun_obr2017.rar.
- ↑ Tilžė. Visuotinė lietuvių enciklopedija. Skatīts: 2024-03-31.
- ↑ Tilžė. Mažosios Lietuvos enciklopedija. Skatīts: 2024-03-31.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sovetska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Sovetska enciklopēdijā Мой Город (krieviski)
- Sovetskas papīrfabrika (krieviski), (angliski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
|