Tiri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tiri
Türi
—  Pagasta pilsēta  —
Tiri baznīca
Tiri baznīca
Flag of Tiri
Karogs
Tiri
Ģerbonis
Tiri
Red pog.png
Tiri
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 58°48′34″N 25°25′45″E / 58.80944°N 25.42917°E / 58.80944; 25.42917Koordinātas: 58°48′34″N 25°25′45″E / 58.80944°N 25.42917°E / 58.80944; 25.42917
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Flag of et-Järva maakond.svg Jervas apriņķis
Pagasts Türi valla lipp.jpg Tiri pagasts
Pilsētas tiesības 1926
Platība
 - Kopējā 9,79 km²
Iedzīvotāji (2011)
 - kopā 6 053
 - blīvums 618,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa: www.tyri.ee

Tiri (igauņu: Türi) ir pilsēta Igaunijā, Jerves apriņķī. Tiri atrodas Igaunijas centrālajā daļā un tiek uzskatīta par vienu no Igaunijas zaļākajām pilsētām. Kopš 2000. gada — Igaunijas Pavasara galvaspilsēta.[1][2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Tiri (stacija)

Vēstures avotos Tiri pirmo reizi ir pieminēta kā Turgele (Turgel) 1347. gadā. 19. gadsimta beigās Tiri bija draudzes centrs ar baznīcu, krogu, aptieku, kapiem un skolu.

Apdzīvotā vieta izauga līdz ar 20. gadsimta sākumu, kad Laupa muižas īpašnieks fon Taube izveidoja makulatūras rūpniecību pie Pērnavas upes un šaursliežu dzelzceļa līniju no Tallinas uz Vīlandi. Tiri šaursliežu dzelzceļa stacija tika atklāta 1901. gadā. 1974. gadā, līdz ar Vīlandes—Tallinas šaursliežu dzelzceļa pārbūvi uz 1520 mm platumu, Tiri kļuva par platsliežu dzelzceļa staciju.

1917. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis tādu līmeni, ka Tiri tika pie nelielas tirgus pilsētas tiesībām. Pilsētā sākās nopietni celtniecības darbi.

1926. gada 2. jūlija Tiri oficiāli ieguva pilsētas statusu. Tās popularitāte sasniedza augstāko punktu, kad 1937. gadā tika atklāta Tiri radio stacija.

Pirmās neatkarības perioda laikā Tiri kļuva par dārzu pilsētu ar lielu daudzumu parku, aleju un mazu savrupmāju. 1941. gada vasarā Tiri smagi cieta no kara. Vairums ēku, radio tornis, tilti, dzelzceļa stacija un vairāk kā 100 dzīvojamās mājas tika iznīcinātas. Pēc 2. pasaules kara, no 1950. līdz 1951. gadam Tiri bija lielāka apriņķa centrs. Pilsēta savu neatkarīgo statusu atguva 1990. gada 20. decembrī.

Kopējā pilsētas aina visu šo laiku palikusi nemainīga — Tiri ir neliela pilsēta ar zemām ēkām, plašiem dārziem un daudz zaļumiem.

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētā Mārtiņa baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gotiskā stila baznīca tikusi uzcelta 13. gadsimtā un ir veltīta Svētajam Mārtiņam. Tiek uzskatīts, ka baznīca izvietota vietā, kur senie norvēģi pielūdza savu Dievu Toru. Sākotnēji baznīcai nebija torņa, koka tornis tai tika uzcelts 1741. gadā. Vairāk kā gadsimtu vēlāk tika savākti ziedojumi akmens tornim. Tornis tika pabeigts 1867. gadā un ir nemainīgs saglabājies līdz mūsdienām. 1941. gadā Otrajā pasaules karā tika iznīcināta torņa smaile, bet 1972. gadā tā tika atjaunota. Uz torņa smailes 1999. gadā izvietots gailis. Baznīcas vitrāžas veidojusi Doloresa Hofmane, viena no pazīstamākajām Igaunijas māksliniecēm.

Mākslas dārgumi baznīcā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Altāris, ko 1693. gadā izgatavoja pazīstamākais Igaunijas 17. gadsimta kokgriezējs Kristians Akermans
  • Kancece - Kristians Akermans, 1630
  • Altāra gleznas "Krustā sišana" un "Pēdējais vakarēdiens"
  • Svečturi, vairums no 18. gadsimta
  • Baznīcas soli, 19. gadsimts
  • Baznīcas pamatu augšas ir izrotātas ar sešām maskām, kas ir unikālas Jerves apriņķī

Tiri ģimnāzijas ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā informācija par skolām Tiri nāk no 17. gadsimta. 1924. gada 1. augustā tika atklāta jauna Tiri Dārzkopības ģimnāzijas ēka. 1932.–1940. gadā tā darbojās kā iestāde, kur augu audzēšana tika mācīta kā daļa no dārzkopības nodarbībām. Studenti varēja apgūt augu attīstību arī ziemā, jo 1932. gadā tika uzbūvēta 120 kvadrātmetrus liela siltumnīcā. Mūsdienās ēkā mācās Tiri ģimnāzijas pirmās klases.

Mākslīgais ezers un pludmales parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbs pie atpūtas parka ar mākslīgo ezeru un vairākām strūklakām sākās 1990. gadā. Ezers publikai tika atklāts 1992. gada 4. jūlijā. Tajā pašā dienā katru gadu tiek svinēti Ezera svētki.

Ezera teritorija ir 7,7 hektāri. Krasti ir smilšaini un tam apkārt ir daudz zaļu. Ezerā ir mākslīgi izveidota sala.

Pludmales parkam ir vairāk kā 200 gadi un savulaik tas piederēja baznīcai. Vecākā tā daļa kādreiz bija ieturēta regulārā stilā, bet ar laiku tas ir kļuvis par brīvā stila jaukto parku.

Pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietējo pašpārvaldi veido pilsētas padome un pilsētas valdība. Pašpārvaldes padomes vēlēšanas notiek reizi četros gados. Deputātu skaits padomē atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Patlaban atbilstoši iedzīvotāju skaitam Tiri ir 23 deputāti.

Tiri pilsētas simboli ir karogs un ģerbonis.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiri darbojas divas vidusskolas ar dažādiem novirzieniem, trīs pamatskolas, viena mūzikas skola, skola bērniem ar īpašām vajadzībām un seši bērnudārzi. Kopš 1997.gada septembra Tartu universitātes Tiri koledža piedāvā iespējas apgūt vides zinātni.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta pārvalde pilsētā ir bezpeļņas organizācijas Tiri Sporta klubu savienības pārziņā. Šajā organizācijā apvienojušās 15 rajona sporta organizācijas. Tā nodarbojas ar sporta centru un stadionu vadību, kā arī sadarbojas ar pilsētas pašpārvaldi, plānojot sporta pasākumus. Pilsētā ir futbola stadions un apgaismota slēpošanas trase.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Spring capital of Estonia (angliski). tyri.ee. Tiri pašvaldība. Atjaunināts: 28.02.2013..
  2. Sikk, Rein (05.10.2007.). Kui saan, siis teen, adra ja sulega, Kalevipoja jõu ja aegumatu väärikusega (igauniski). epl.ee. AS EESTI AJALEHED. Atjaunināts: 28.02.2013..

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]