Tjažolyj sputnik
| Tjažolyj sputnik | |||||
| KA veids | Veneras zonde | ||||
| Operators |  PSRS | ||||
| Bāzes platforma | 1VA | ||||
| Sērijas Nr. | 1 | ||||
| Starts | 04.02.1961. 01:18:03 UTC | ||||
| Starta vieta | Turatama PSRS | ||||
| Nesējraķete | Molnija, PSRS | ||||
| Aktivitātes beigas | 04.02.1961. | ||||
| Beigu datums | 26.02.1961. | ||||
| NSSDC ID | 1961-002A | ||||
| SCN | 00071 | ||||
| Masa | 6483 kg kopā raķešpakāpi 643,5 kg zonde | ||||
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Slīpums | 64,9° | ||||
| Periods | 89,25 min | ||||
| Apogejs | 296 km | ||||
| Perigejs | 179 km | ||||
| Programma Venera | |||||
| |||||
Tjažolyj sputnik (krievu: Тяжелый Спутник — «Smagais pavadonis») bija 1961. gadā PSRS kļūmīgi palaists pavadonis, kas sākotnēji bija paredzēts lidojumam uz Veneru. Tas nebija atdalījies no nesējraķetes augšējās pakāpes un tam nedarbojās radioraidītāji. Tas bija pirmais no diviem 1VA sērijas kosmiskajiem aparātiem.
Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kosmiskais aparāts sastāvēja no cilindriska korpusa ar sfērisku augšējo daļu. Tā augstums bija 2,035 m un diametrs 1,05 m. Elektroenerģiju nodrošināja divi saules bateriju paneļi, kuri uzlādēja sudraba-cinka akumulatorus. 2 m diametra paraboliskā antena nodrošināja signāla raidīšanu uz Zemi 922,8 MHz frekvencē.
No zinātniskās aparatūras Veneras zondei bija uzstādīti: magnetometrs, divi jonu slazdi, mikrometeorītu detektors, Geigera skaitītājs, scintilācijas detektors kosmiskās radiācijas mērīšanai.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā eksemplāra 1VA № 1 palaišana notika 1961. gada 4. februārī 01:18:03 UTC ar nesējraķeti Molnija no Turatamas. Vispirms zonde ar augšējo pakāpi (Blok E) tika ievadīta zemā Zemes orbītā. Pirmā apriņķojuma beigās vajadzēja iedarboties ceturtās pakāpes dzinējam, un zonde tiktu ievadīta trajektorijā uz Veneru, bet tas nenotika. Tā zonde ar raķešpakāpi palika Zemes orbītā. Tā kā neatvērās sakaru antenas, nebija nekādu radiosignālu. Par raķetes avārijas iemeslu tiek uzskatīts bojājums strāvas pārveidotājā, kā dēļ netika iedarbināts raķešpakāpes dzinējs.
Oficiāli palaišanas mērķis netika publiskots, TASS paziņoja, ka palaists «Smagais padomju pavadonis ar masu 6483 kg». Tā kā tajā laikā notika gatavošanās pirmajiem cilvēka lidojumiem kosmosā, tad šim startam Rietumos bija pievērsta liela uzmanība. Itālijas un Francijas radioamatieri padomju kosmiskajās frekvencēs it kā bija uztvēruši cilvēku saucienus pēc palīdzības un vaidus, tādēļ Rietumu presē parādījās ziņojumi, ka «Smagā pavadoņa pilots gājis bojā orbītā lielās mokās».
Tjažolyj sputnik no orbītas nogāja 1961. gada 4. februārī un nokrita Sibīrijā. Iziešanu caur atmosfēru izturēja karstumizturīgā sfēriskā čaula ar vimpeli, uz kura bija uzrakstīts «1961. gads. Padomju Sociālistisko Republiku Savienība». Šo vimpeli pēc pāris gadiem atrada kāds zēns Birjusas upē un nodeva varasiestādēm. Vimpelis beigās atgriezās pie konstruktora.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ВПЕРВЫЕ К ВЕНЕРЕ fragments no B. Čertoka «Ракеты и люди. Фили — Подлипки — Тюратам» (krieviski)
- Мы первыми заглянули Венере под вуаль Геннадий ПОНОМАРЕВ, «Сегодня», 2006-02-09 (krieviski)