Tjažolyj sputnik

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tjažolyj sputnik
KA veids Venēras zonde
Operators Karogs: Padomju Savienība PSRS
Bāzes platforma 1VA
Sērijas Nr. 1
Starta datums 04.02.1961. 01:18:03 UTC
Starta vieta Turatama Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nesējraķete Molnija, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Aktivitātes beigas 04.02.1961.
Beigu datums 26.02.1961.
NSSDC ID 1961-002A
Masa 6483 kg kopā raķešpakāpi
643,5 kg zonde
Centr. ķermenis Zeme
Slīpums 64,9°
Periods 89,25 min
Apogejs 296 km
Perigejs 179 km
Programma Venera
Iepriekšējais Nākamais
Venera-1

Tjažolyj sputnik (krievu: Тяжелый Спутник — «Smagais pavadonis») bija 1961. gadā PSRS kļūmīgi palaists pavadonis, kas sākotnēji bija paredzēts lidojumam uz Venēru. Tas nebija atdalījies no nesējraķetes augšējās pakāpes un tam nedarbojās radioraidītāji. Tas bija pirmais no diviem 1VA sērijas kosmiskajiem aparātiem.

Uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmiskais aparāts sastāvēja no cilindriska korpusa ar sfērisku augšējo daļu. Tā augstums bija 2,035 m un diametrs 1,05 m. Elektroenerģiju nodrošināja divi saules bateriju paneļi, kuri uzlādēja sudraba cinka akumulatorus. 2 m diametra paraboliskā antena nodrošināja signāla raidīšanu uz Zemi 922,8 MHz frekvencē.

No zinātniskās aparatūras Venēras zondei bija uzstādīti: magnetometrs, divi jonu slazdi, mikrometeorītu detektors, Geigera skaitītājs, scintilācijas detektors kosmiskās radiācijas mērīšanai.

Lidojuma gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā eksemplāra 1VA № 1 palaišana notika 1961. gada 4. februārī 01:18:03 UTC ar nesējraķeti Molnija no Turatamas. Vispirms tā ar augšējo pakāpi (Blok E) tika ievadīta zemā Zemes orbītā. Pirmā vijuma beigās vajadzēja iedarbināties ceturtās pakāpes dzinējam, un zonde tiktu ievadīta trajektorijā uz Venēru, bet tas nenotika. Tā zonde ar raķešpakāpi palika Zemes orbītā. Tā kā neatvērās sakaru antenas, tad tas neizdeva nekādu signālu. Par raķetes avārijas iemeslu tiek uzskatīts bojājums strāvas parveidotājā, kā dēļ netika iedarbināts raķešpakāpes dzinējs.

Oficiāli palaišanas mērķis netika publiskots, TASS paziņoja, ka palaists «Smagais padomju pavadonis ar masu 6483 kg». Tā kā tajā laikā notika gatavošanās pirmajiem cilvēka lidojumiem kosmosā, tad šim startam Rietumos bija pievērsta liela uzmanība. Itālijas un Francijas radioamatieri padomju kosmiskajās frekvencēs it kā bija uztvēruši cilvēku saucienus pēc palīdzības un vaidus, tādēļ Rietumu presē parādījās ziņojumi, ka «Smagā pavadoņa pilots gājis bojā orbītā lielās mokās».

Tjažolyj sputnik no orbītas nogāja 1961. gada 4. februārī un nokrita Sibīrijā. Iziešanu caur atmosfēru izturēja karstumizturīgā sfēriskā čaula ar vimpeli, uz kura bija uzrakstīts «1961. gads. Padomju Sociālistisko Republiku Savienība». So vimpeli pēc pāris gadiem atrada kāds zēns Birjusas upē un nodeva varasiestādēm. Vimpelis beigās atgriezās pie konstruktora.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]