Tjerī Anrī

Vikipēdijas lapa
Tjerī Anrī
Tjerī Anrī
Tjerī Anrī 2013. gadā
Personas dati
Pilns vārdsTjerī Daniels Anrī[1]
Dzimis1977. gada 17. augustā (46 gadi)[2]
Dzimšanas vietaValsts karogs: Francija Lesulisa, Esona, Francija
Augums188 cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijauzbrucējs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Francija Francija U21 (galvenais treneris)
Jauniešu klubi
1983–1989Valsts karogs: Francija CO Les Ulis
1989–1990Valsts karogs: Francija US Palaiseau
1990–1992Valsts karogs: Francija Viry-Châtillon
1992Valsts karogs: Francija Clairefontaine
1992–1994Valsts karogs: Francija Monaco
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp(v)
1994–1999Valsts karogs: Francija Monaco105(20)
1999Valsts karogs: Itālija Turīnas "Juventus"16(3)
1999–2007Valsts karogs: Anglija Londonas "Arsenal"254(174)
2007–2010Valsts karogs: Spānija Barcelona80(35)
2010–2014Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorkas "Red Bulls"122(51)
2012Valsts karogs: Anglija   Londonas "Arsenal"4(1)
Kopā581(284)
Nacionālā izlase
1997Valsts karogs: Francija Francija U-205(3)
1997–2010Flag of Francija Francija123(51)
Vadītās komandas
2016–2018Flag of Beļģija Beļģija (asistents)
2018–2019Valsts karogs: Francija Monaco
2019–2021Valsts karogs: Kanāda Monreālas "Impact"
2021–2022Flag of Beļģija Beļģija (asistents)
2023–Valsts karogs: Francija Francija U21
Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Tjerī Daniels Anrī (franču: Thierry Daniel Henry, izrunā: [tjɛʁi ɑ̃ʁi]; dzimis 1977. gada 17. augustā Lesulisā, Francijā) ir franču futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja uzbrucēja un pussarga pozīcijās, bijis Francijas futbola izlases dalībnieks.

Anrī piedzima un uzauga huligānu apkārtnē Lesulisā, Esonā (Parīzes priekšpilsētā), kur viņš spēlēja vietējā komandā kā jauniņais un radīja lielisku iespaidu kā vārtu guvējs. Viņu ievēroja "Monaco" 1990. gadā un nekavējoties parakstīja ar viņu līgumu, 1994. gadā debitēja profesionālajā futbolā. Pēc lieliskas dalības izlasē 1998. gadā Turīnas "Juventus" parakstīja ar viņu līgumu. Viņam bija slikta sezona, spēlējot kā malējam pussargam, pirms viņš pievienojās Londonas "Arsenal" par 10,5 miljoniem sterliņu mārciņām 1999. gadā.

Spēlējot "Arsenal" komandā, viņš izpelnījās pausaules klases futbolista slavu. Neskatoties uz sākotnējiem cīniņiem Premjerlīgā, viņš sevi parādīja kā "Arsenal" labāko vārtu guvēju gandrīz katrā sezonā. Pateicoties trenera un padomdevēja Arsēna Vengera vadībai, Anrī kļuva par produktīvu uzbrucēju un visu laiku labāko "Arsenal" vārtu guvēju visās sacencībās ar 226 gūtiem vārtiem. Francūzis arī ieguva divus FA kausa titulus; viņš divreiz tika nominēts kā FIFA Pasaules gada labākais spēlētājs, divreiz tika atzīts par PFA gada labāko spēlētāju un divas reizes par FWA gada labāko futbolistu. Savas pēdējās divas sezonas Londonas "Arsenal" viņš pavadīja kā kluba kapteinis, aizvedot tos līdz 2006. gada UEFA Čempionu līgas finālam. 2007. gada jūnijā, pēc astoņiem gadiem ar Londonas "Arsenal", viņu pārgāja uz "FC Barcelona" par 24 miljoniem eiro. 2010. gadā franču futbolists pievienojās Ņujorkas "Red Bulls".

Anrī līdzīgi panākumi ir arī valsts izlasē, kuras rindās viņš ir ieguvis 1998. gada FIFA Pasaules kausu un 2000. gada Eiropas čempiona titulu. 2007. gada oktobrī viņš pārspēja Mišela Platinī rekordu, kļūstot par Francijas visu laiku labāko vārtu guvēju. Ārpus laukuma, kā rezultāts viņa paša pieredzei, Anrī ir aktīvs runātājs pret rasismu. Viņa futbola stils un personība ir pārliecinājusi, ka viņš ir viens no komerciāli visveiksmīgākajiem futbolistiem visā pasaulē; viņš ir reklāmas seja Nike, Reebok, Renault, Pepsi un Gillette.

Agrīnā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anrī ir Antiļu salu izcelsme:[3] viņa tēvs, Antuāns, ir no Gvadelupas (Ladesirades salas) un viņa māte, Marise, ir no Martinikas. Viņš piedzima un uzauga huligānu apkārtnē smagi urbanizētajā Parīzes rajonā, Lesulisē, kurā, neraugoties uz tās grūtībām, bija labi futbola laukumi.[4] Septiņu gadu vecumā Anrī parādīja lielu potenciālu un Klods Čezellē mudināja viņu pievienoties vietējajam klubam CO Les Ulis. Viņa tēvs piespieda viņam apmeklēt treniņus, lai gan jauneklis sevišķi nebija sajūsmā par futbolu.[2] 1989. gadā viņš pievienojās US Palaiseau, bet pēc gada viņa tēvs pārtrauca sadarbību ar klubu, tāpēc Anrī pārcēlās uz ES Viry-Châtillon uz diviem gadiem.[3] Arī US Palaiseau treneris Žans-Marija Panza, Anrī nākotnes padomdevējs, pārgāja uz turieni.[4]

Futbolista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gadā mazais Tjerī parādīja lielisku potenciālu un Klodu Čezellē iekļāva viņu vietējā klubā "Co Les Ulis". Piecus gadus vēlāk Anrī aizvadīja pirmo spēli kluba sastāvā. Futbolista tēvs izdarīja lielu spiedienu uz dēlu. 1989. gadā Anrī pievienojās "US Palaiseau", bet pēc gada pievienojās "Viry-Châtillon". "US Palaiseau" treneris Žans Marija—Panza sekoja Anrī uz "Viry-Châtillon".

1990. gadā "AS Monaco" skauts Arnolds Katalano noskatījās spēli, kurā 13 gadus vecais Anrī guva visus sešus savas komandas vārtus. Katalano piedāvāja Anrī pārcelties uz Monako bez jebkādiem pārbaudījumiem. Katalano pieprasīja, lai Anrī pabeidz Klairefontānas elitārās skolas kursu, bet skolas direktors bija nepiekāpīgs Anrī slikto rezultātu dēļ. Tomēr Anrī ļāva pabeigt kursu, vienlaikus viņš spēlēja Monako kluba jauniešu komandā. Monako pirmajā komandā Anrī debitēja 1995. gadā. Laika posmā no 1995. līdz 1998. gadam viņš ”AS Monaco” aizvadīja 125 spēles, gūstot 21 vārtus. 1998. gadā Anrī piedalījās Pasaules Kausa izcīņā, kas notika viņa dzimtenē Francijā. Tik augstā līmenī viņš vēl nebija spēlējis, bet tas netraucēja viņam sešās spēlēs gūt trīs vārtus. Francija finālā pieveica Brazīliju ar 3:0 un Anrī ieguva Pasaules kausu.

Anrī bija lielisks 1998./99. gada sezonā, palīdzot klubam sasniegt UEFA Čempionu Līgas pusfinālu. Pēc šīs sezonas viņš atstāja Monako un devās uz Itālijas A sēriju — uz Turīnas ”Juventus”. Tomēr viņš nespēja iejusties Itālijas futbolā, 16 spēlēs gūstot vien 3 vārtus.

Londonas "Arsenal"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc neveiksmīgās sezonas Turīnā Anrī pārcēlās uz Londonas "Arsenal" Anglijas premjerlīgā. Londonas klubs par francūzi samaksāja 10,5 miljonus eiro. Pirmajās desmit spēlēs Anrī neguva ne vienus vārtus, bet sezonas otrajā pusē iespēlējās un pabeidza sezonu ar 26 gūtiem vārtiem. 2000. gada vasarā Anrī piedalījās savā pirmajā Eiropas čempionātā. Viņš atkal guva trīs vārtus, atkal kļūstot par komandas labāko snaiperi. Francija aizkļuva līdz finālam, tur pateicoties Viltora un Trezegē vārtiem ar 2:1 smagā cīņā uzvarēja Itāliju un Anrī ieguva savu otro lielo titulu valstsvienību līmenī. 2001./02. gada sezonā Anrī kopumā guva 32 vārtus ”Arsenal” labā, kas ļāva cerēt Francijas izlases līdzjutējiem, ka 2002. gada Pasaules kausā Francija atkal cīnīsies par titulu. Tomēr Francija izgāzās — tā palika pēdējā vietā grupā, negūstot nevienus vārtus. Pirmajā mačā Francija zaudēja. Mačā pret Urugvaju Anrī saņēma sarkano kartīti. Bez Anrī trešajā spēlē Francija zaudēja ar 0-2. Nākamajā sezona Tjerī Anrī bija fantastiska — kopumā 42 gūti vārti. Tas palīdzēja ”Arsenal” iegūt FA kausu. Konfederāciju kauss arī ierakstāms Anrī aktīvā — FIFA nosauca Anrī par mača labāko trīs spēlēs no piecām. Viņš guva arī uzvaras vārtus finālā pret Kamerūnu.

2004. gadā kluba spēlēs Anrī guva 31 vārtus, bet ne tik veiksmīgs bija Eiropas čempionāts — Francija ceturtdaļfinālā ar 0-1 zaudēja nākamajiem čempioniem grieķiem, bet Anrī četrās spēlēs guva tikai divus vārtus pret pastarīti Šveici. 2005. gada 17. oktobrī francūzis kļuva par "Arsenal" visu laiku labāko vārtu guvēju — divi vārti Čempionu līgā pret Prāgas "Sparta" ļāva pārsniegt Janam Raitam piederošo 185 vārtu robežu. 2006. gada 1. februārī Anrī guva savus 151. vārtus premjerlīgā, atņemot "Arsenal" rekordu Klifam Bastinam. Viņš guva arī 100. vārtus ”Arsenal” nu jau bijušajā mājvietā "Highbury". Londonas klubs aizkļuva līdz Čempionu Līgas finālam, kur ar 1-2 piekāpās "Barcelona". Par šīs spēles grēkāzi var nosaukt londoniešu vārtsargu Lēmanu, kurš par pēdējās cerības sodu tikai noraidīts jau 18. minūtē. 2006. gada Pasaules kausā Francija, uzveicot Spāniju, Brazīliju, Portugāli, aizkļuva līdz finālam. Anrī guva trīs vārtus, bet finālā izcelties nespēja un Francija zaudēja Itālijai 11 metru sitienu sērijā. Nākamā klubu sezona Anrī bija neveiksmīga traumu dēļ.

Barcelona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 25. jūnijā Anrī pārcēlās uz Spāniju — uz vicečempioniem "Barcelona". Viņš spēlēja ar 14. numuru, ar ko spēlēja arī Londonā. Jāpiebilst, ka "Barcelona" sastāvā ar to spēlējis ir arī Johans Kruifs. Barcelona sastāvā 2008.—2009. gada sezonā uzvarēja UEFA Čempionu līgā, divreiz kļuva par La Liga uzvarētāju un vienreiz (2009. gadā) uzvarēja Spānijas Karaļa kausā. 2009. gadā kļuva par UEFA Superkausa, Spānijas superkausa, kā arī FIFA Klubu Pasaules kausa ieguvēju.

Ņujorkas "Red Bulls" un karjeras noslēgums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada jūlijā Anrī parakstīja līgumu ar MLS klubu Ņujorkas "Red Bulls". 2012. gadā, kad MLS bija starpsezona, uz neilgu laiku atgriezās Arsenal uz īres līguma pamata. Vēlāk atgriezās Red Bulls un 2013. gadā uzvarēja regulārajā sezonā, izcīnot Supporters' Shield. 2014. gada 16. decembrī paziņoja par karjeras beigām.[5]

Trenera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trenera karjeru sāka 2015. gadā, strādājot ar Arsenal jauniešu komandu. 2016. gada augustā kļuva par vienu no Beļģijas futbola izlases trenera Roberto Martinesa asistentiem. 2018. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā bija Beļģijas izlases treneru korpusā, palīdzot izcīnīt 3. vietu.

2018. gada oktobrī tika iecelts par AS Monaco galveno treneri.[6] Anrī šajā klubā nostrādāja tikai trīs mēnešus, 2019. gada janvārī Monaco atbrīvoja viņu no galvenā trenera amata.[7] 2019. gada 14. novembrī kļuva par MLS kluba Montreal Impact galveno treneri, parakstot līgumu uz diviem gadiem.[8] 2021. gada februārī, ģimenes apstākļu dēļ, Anrī atkāpās no amata.[9]

2023. gada augustā kļuva par Francijas U-21 izlases galveno treneri, kā arī olimpiskās izlases galveno treneri 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[10]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monaco

Arsenal

Barcelona

Francija

Individuālie sasniegumi

  • Anglijas Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs: 2003–04, 2005–06
  • Anglijas Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2001–02, 2003–04, 2004–05, 2005–06
  • Eiropas Zelta zābaks: 2003–04, 2004–05

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «FIFA World Cup South Africa 2010 – List of Players» (PDF). Fédération Internationale de Football Association (FIFA). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. maijā. Skatīts: 2013. gada 5. jūnijs.
  2. 2,0 2,1 "Goal.com Profile: Thierry Henry" (web archive). Goal.com. 25 June 2007. Retrieved 23 September 2007.
  3. 3,0 3,1 Thierry Henry Bio Arhivēts 2012. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē., jockbio.com, accessed 5 May 2008.
  4. 4,0 4,1 Anthony, Andrew, "Thierry Henry, you're having a laugh", The Observer, 3 October 2004, accessed 18 May 2008.
  5. «Leģendārais franču uzbrucējs Tjerī Anrī beidz karjeru». sportacentrs.com. 2014. gada 16. decembris. Skatīts: 2018. gada 13. oktobrī.
  6. «Oficiāli: par "Monaco" galveno treneri kļūst Anrī». sportacentrs.com. 2018. gada 13. oktobris. Skatīts: 2018. gada 13. oktobrī.
  7. «Thierry Henry: Monaco sack manager after three months in charge». bbc.com (angļu). 2019. gada 24. janvāris. Skatīts: 2019. gada 6. jūlijā.
  8. «Tjerī Anrī kļuvis par MLS kluba galveno treneri». sportacentrs.com (angļu). 2019. gada 14. novembris. Skatīts: 2019. gada 15. novembrī.
  9. Homero De la Fuente CNN. «Thierry Henry steps down as coach of CF Montreal due to family reasons». CNN. Skatīts: 2021-02-27.
  10. «Anrī kļuvis par Francijas U21 izlases galveno treneri un vadīs arī olimpiskajās spēlēs». sportacentrs.com. 2023. gada 22. augusts. Skatīts: 2023. gada 22. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]