Tobāgo

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tobāgo
Kastaras pludmale
Tobāgo
Orange pog.svg
Tobāgo
Ģeogrāfija
Izvietojums Karību jūra, Atlantijas okeāns
Koordinātas 11°15′0″N 60°40′0″W / 11.25, -60.66667
Arhipelāgs Mazās Antiļu salas
Platība 300 km²
Garums 42 km
Platums 10 km
Augstākais kalns Pidžena smaile
576 m
Administrācija
Karogs: Trinidāda un Tobāgo Trinidāda un Tobāgo
Lielākā pilsēta Skarboro
Demogrāfija
Iedzīvotāji 60 874
Blīvums 202,9/km²

Tobāgo (angļu: Tobago) ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa. Dienvidaustrumos no Tobāgo atrodas Trinidāda, ziemeļrietumos — Grenāda. 1639.—1693. gadā sala bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.[1]

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tobāgo sala. Augstumi norādīti pēdās

Sala ir kalnaina, vulkāniskas izcelsmes. Salas dienvidrietumu daļa ir līdzena, sastāv no koraļļu kaļķakmens. Ziemeļu daļa ir klinšaina. Augstākais kalns ir 550 metrus augsts. Vairāk nekā pusi salas klāj mežs.

Tobāgo dzīvo 54 084 cilvēki (2000). Salas (bet ne valsts) galvaspilsēta — Skarboro, kur dzīvo ap 17 000 iedzīvotāju. Lielākā iedzīvotāju daļa ir afro-tobāgieši, taču pieaug indo-trinidādiešu un eiropiešu (gk. vācieši un skandināvi) skaits. Laikaposmā no 1990. gada līdz 2000. gadam salas iedzīvotāju skaits pieauga par 11,28%.

Salu iedala septiņās mazākās administratīvās vienībās.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salā ir tropu klimats, tā atrodas tieši dienvidos no Atlantijas viesuļvētru joslas. Vidējais gada nokrišņu daudzums — no 3 800 mm centrālajā kalnienē līdz 1 250 mm salas dienvidrietumos. Izdala divus gadalaikus — lietus sezona no jūnija līdz decembrim un sausā sezona no janvāra līdz maijam. Gada vidējā temperatūra — 28 °C.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad salu sasniedza eiropieši, tajā dzīvoja salu karībi. Indiāņi salu sauca līdzīgi tās tagadējam nosaukumam un no šī vārda dažādās eiropiešu valodās ir cēlies vārds "tabaka".

Pirmie eiropieši, kas sasniedza salu, visdrīzāk bija britu piedzīvojumu meklētāji, kas šeit nokļuva ap 1580. gadu. 1608. gadā karalis Džeimss I pasludina salu par Anglijai piederošu. Taču pirmie eiropieši, kas salā ieradās uz dzīvi, bija holandieši, kas izveidoja īslaicīgu apmetni pie mūsdienu Plimutas.

17. — 19. gadsimtā sala mainīja īpašniekus vismaz 22 reizes. Tā piederēja Francijas karalistei, Kurzemes hercogistei (sala tika pārdēvēta par "Jaunkurzemi" 1639—1693), Nīderlandei un Lielbritānijai. Brīžiem kontroli pār salu ieguva arī pirāti.

Pirmā Kurzemes hercogistes ekspedīcija uz Tobago bija neveiksmīga: visi 212 cilvēki gāja bojā, otro ekspedīciju 1642. gadā hercogs Jēkabs sūtīja kopā ar holandiešiem, trešā, lielākā, notika 1654. gadā ar 80 kolonistiem, kuri sāka celt Jēkaba fortu un ierīkoja plantācijas. No 1659. gada novembra līdz 1667. gadam dumpja rezultātā Tobago nonāca holandiešu rokās, tad kurzemnieki atkaroja salu. 1679. gadā Kurzemes hercogs sūtīja jaunu ekspedīciju — nostiprināt varu Tobago salā. Kurzemes hercogiste bija viena no 4 Eiropas valstīm, kas pirmās ievadīja koloniālus pasākumus Jaunajā pasaulē.[nepieciešama atsauce]1814. gadā saskaņā ar Parīzes miera līgumu sala kļuva par daļu no Britu impērijas.

Tobāgo bija bagāta cukura ieguves kolonija, taču salas ekonomika sabruka līdz ar verdzības atcelšanu.

1962. gadā Trinidāde un Tobāgo kļuva par neatkarīgu Britu Sadraudzības valsti, 1976. gadā kļuva par republiku.

1963. gadā Tobāgo skāra viesuļvētra "Flora". Šīs dabas katastrofas rezultātā tika iznīcinātas banānu, kakao un kokospalmu plantācijas, sagraujot salas ekonomiku. Lielā mērā tika iznīcināts salas tropiskais mežs. Pēc viesuļvētras salinieki pievērsās tūrisma industrijas attīstīšanai. 2004. gadā salai diezgan ievērojamus postījumus nodarīja viesuļvētra "Ivans".

Skarboro

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas ekonomika mūsdienās balstās galvenokārt uz tūrismu un valdības subsīdijām. Tradicionālās pludmales un ūdens sporta pakalpojumu sniedzēji atrodas dienvidaustrumu daļā — tuvāk Krovnpointas starptautiskajai lidostai. Šeit atrodas klasiski Karību salu kūrorti un viesnīcas, skaistas smilšu pludmales.

Pakāpeniski lielāku nozīmi iegūst ekotūrisms, kas fokusējas uz aizsargājamo mežu salas centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī uz Mazo Tobāgo ziemeļos no Tobāgo salas.

Ļoti populāra ir niršana — jo sala ir vistālāk dienvidos esošā Karību jūras sala ar veselīgiem koraļļu rifiem. Tālāk dienvidos esošās Trinidādas rifus negatīvi ietekmē Orinoko upes sanesas. Īpaši iecienīti niršanas objekti ir trīs kuģu vraki, jo īpaši speciāli nirējiem nogremdētais prāmis Maverick Ferry.

Tūrisma objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tobāgo meža rezervāts (Mainridžas rezervāts) tiek uzskatīts par vecāko dabas aizsargājamo teritoriju Amerikā. Tas tika pasludināts par aizsargājamu teritoriju 1776. gada 17. aprīlī un kopš tā laika ir saglabājis savu statusu. Rezervātā ir ļoti augsta bioloģiskā daudzveidība, tai skaitā daudz interesantu putnu, zīdītāju, varžu un čūsku sugas.

Uz Mazās Tobāgo atrodas lieliski saglabājies tropiskais sausais platlapju mežs, kā arī putnu kolonija.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rolands Bartaševics. Senie jelgavnieki Amerikas krastos (latviski). Jelgavniekiem.lv. Atjaunināts: 2013. gada 25. martā.