Totēmstabs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Totēmstabi

Totēmstabs ir no baļķa (galvenokārt no milzu tūjas Thuja plicata, ko pazīst arī kā rietumu sarkano ciedru) izgrebta skulptūra. Raksturīgi Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kuras apdzīvo Savienoto Valstu ziemeļrietumu un Kanādas rietumu piekrasti. Totēmstabi nebija elki, kā uzskatīja daudzi kristīgie misionāri, bet gan pieminekļi, kuros attēlotais ciltskoks atklāja ģimenes statusu. Leģendas par katra nama ģimenes izcelšanos saistīja ar kādu garu dzīvnieku formā — kraukļa, vilka, lāča, ērgļa. Kokgriezumu, kas atspoguļoja šīs būtnes, bija ģimenes ģerboņi līdzīgi kā viduslaiku Eiropā.

Bagātas ģimenes skulptoriem pasūtīja totēmstabus dažādiem mērķiem, galvenokārt saistībā ar apbēdīšanas rituāliem un kā piemiņas zīmes mirušajiem. Mirušā virsaiša mantinieks mēdza uzcelt totēmtabu, lai godinātu aizgājēju. Reizēm mirušā virsiaša mirstīgās atliekas tika apglabātas īpašā kastē šī totēmstaba galā. Totēmstaba pacelšanu vienmēr pavadīja krāšņa potlača ceremonija.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds totēms ir atvasināts no odžibvu indiāņu vārda odoodem — "viņa ģints".